“Ķekavas novada Goda pilsonis”

Apbalvojumu “Ķekavas novada Goda pilsonis” piešķir kopš 2014. gada. Uz apbalvojuma piešķiršanu var pretendēt Ķekavas novadā, Latvijas Republikā vai ārvalstīs dzīvojoša fiziska persona, kas atbilst šādiem kritērijiem:

  •  mūža ieguldījums kultūras, izglītības, sporta vai saimnieciskajās nozarēs, kā arī Ķekavas novada attīstībā kopumā;
  •  pilsoniskā un sabiedriskā aktivitāte;
  • pozitīva Ķekavas novada tēla veidošana un novada vārda popularizēšana;
  • ilggadīgs un panākumiem vainagots darbs Ķekavas novada labā;
  • nozīmīga dzīves vai darba jubileja;
  • citi īpaši nopelni.

Goda zīme “Ķekavas novada Goda pilsonis” ir vienreizējs apbalvojums, ko vienai personai var piešķirt tikai vienu reizi. Apbalvojumu viena kalendārā gadā var piešķirt ne vairāk kā trīs personām. Apbalvojuma saņēmēji tiek godināti pašvaldības organizētā Apbalvojumu pasniegšanas ceremonijā Latvijas Republikas Valsts proklamēšanas gadadienā.

Pretendentus apbalvojuma piešķiršanai ir tiesīgas pieteikt:

  • pašvaldības domes pastāvīgā komiteja;
  • pašvaldības domes deputāts;
  • pašvaldības komisija;
  • valsts vai pašvaldības iestāde;
  • vismaz desmit Ķekavas novadā deklarētas, pilngadīgas fiziskas personas;
  • vismaz divas Ķekavas novadā reģistrētas juridiskās personas vai organizācijas.

Pretendents nav tiesīgs pats pieteikt savu kandidatūru. Pretendentu pieteikumā uz apbalvojumu norāda:

  • apbalvojumam izvirzāmās personas vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu, nodarbošanos, dzīvesvietu, kontaktinformāciju;
  • pretendenta dzīves gājuma aprakstu, norādot panākumus, sasniegumus vai ieguldījumu, kas uzskatāmi par nozīmīgu devumu Ķekavas novadam;
  • informāciju par pieteicēju (pieteicējiem).,

Pieteikšanos izsludina Apbalvojuma komisija. Atbilstoši Ķekavas novada domes lēmumam Apbalvošanas komisijā darbojas Aija Vitmane (tālr. 26439276), Arvīds Platpers, Iveta Fūrmane, Danuta Priede, Anna Lemeševska, Dzintra Maļinovska, Zane Ulmane.

Goda zīmes “Ķekavas novada Goda pilsonis” apraksts
Ķekavas novada pašvaldības apbalvojuma “Ķekavas novada Goda pilsonis” nolikums

Goda pilsonis 2021

Olga Šellere
Jāšanas sporta trenere

Olga Šellere ir jāšanas sporta trenere, kura savu profesionālo karjeru ir pavadījusi, apmācot un trenējot jaunos jātniekus. Olga sevi par baldonieti sauc jau 25 gadus, Baldonē atrodas arī viņas jātnieku klubs “Telfas”, kas nosaukts par godu Olgas pirmajam zirgam, un kurā ik dienu Olga trenē sportistus, strādā ar cilvēkiem, kam ir kustību traucējumi, tāpat netiek atteikta palīdzība apgūt pirmās iemaņas arī iesācējiem.

Olga stāsta, ka aizraušanās ar zirgiem sākusies 11 gadu vecumā Rēzeknē. Turpmākās dzīves laikā  iegūti jāšanas treneres un reitterapijas meistares sertifikāti, tāpat pieredzētas daudzas sacensības. Šelleru ģimene 2001.gadā dibināja Baldones Jātnieku sporta klubu “Telfas”, bet 13 gadus vēlāk- 2014.gada decembrī realizējies ilgi lolotais sapnis – atklāts jaunais zirgu stallis ar vietām 21 zirgam, 2 inventāra istabām un plašu āra smilšu jāšanas laukumu.

Baldonē notika arī pirmā iepazīšanās ar paraolimpieti Rihardu Snikusu, kurš sākotnēji apmeklējis reitterapiju, bet vēlāk jau sācis jāt un mācīties vadīt zirgu. Riharda pirmās sacensības notika 2008.gadā kopā ar O. Šelleres zirgu “Telfa”. Jau dažus gadus vēlāk – 2012.gadā Olga kā Riharda Snikus trenere piedalījās Londonas Paralimpiskajās spēlēs, savukārt 2016.gadā  Rio Paralimpiskajā spēlēs Brazīlijā. 2021.gada Tokijas Paralimpiskajās spēlēs Olga komentējusi sacensības televīzijā, kas ir bijis īpaši emocionāls notikums, jo sacensībās zelta medaļu ieguvis viņas bijušais audzēknis Rihards Snikus.

Olga stāsta, ka ir priecīga dzīvot Baldonē, jo pilsēta ir mierīga, ar labu infrastruktūru un izglītības iespējām bērniem, turklāt novērots, ka lielākajai daļai iedzīvotāju patīk Olgas aprūpēto zirgu klātbūtne.

Olga kopā ar savu meitu Annu, kura arī ir sasniegusi starptautiskus sasniegumus jāšanas sacensībās, ir bijušas vairākkārtējas Baldones sporta laureāta gada balvas ieguvējas par sasniegumiem Latvijas mēroga jāšanas sacensībās.

Olga Šellere norāda, ka treniņš ar zirgu labi derētu arī ikvienam biroju darbiniekam, kas visu dienu pavada telpās, sēžot pie datora. Veselībai par labu nāk saskarsme ar dzīvnieku, svaigs gaiss, fiziskais aspekts. “Izjūtot mijiedarbību starp savu un zirga ķermeni rodas kustības, kas atbilst cilvēka kustību dimensijai. Vienlaikus notiek koncentrēšanās, darbojas arī prāts, jo jādomā, kā zirgu vadīt. Tiek nodarbinātas visas muskuļu grupas, jo visu laiku jātur līdzsvars. Sporta klubi ir pilni, jo cilvēkiem gribas izkustēties, taču izjādē ar zirgu esat svaigā gaisā, vienlaikus gūstot fizisku tonusu”, stāsta Olga.

Sandra Balode
Sociālā darbiniece

Ķekavas novada pašvaldības iestādes “Sociālais dienests” sociālā darbiniece Sandra Balode Ķekavā strādā vairāk kā 3 gadus, sevi pierādot, gan kā profesionālu kolēģi, gan daudzu cilvēku “sargeņģeli” sociālajos jautājumos.

Sandras Balode ikdienā strādā deinstitucionalizācijas projekta ietvaros, palīdzot gan bērniem, gan pieaugušajiem saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un īstenot sociālās palīdzības programmas.

No līdzcilvēkiem Sandra Balode tiek raksturota, kā ļoti zinoša, laipna un atsaucīga, ne tikai darba laikā, bet jebkurā diennakts stundā. Sandra ir darbinieks, kurš no visas sirds iesaistās katrā situācijā un cenšas atrast iespējami labāko risinājumu – kā runā iedzīvotāji, Sandra Balode ir īsts lietas koks.

Labi un atzinīgi vārdi par Sandru izskan bieži, jo nenoliedzami Sandra Balode strādā sirdsdarbu, ar vislielāko atbildību palīdzot līdzcilvēkiem, kuriem ikdienā nepieciešams lielāks praktiskais un emocionālais atbalsts.

Kā Sandru rakstura novada iedzīvotāja – “Sandra Balode ir īsts dārgakmens, viņa pati ir kā apbalvojums gan mūsu iedzīvotājiem, gan Ķekavas novadam.

Andris Eglītis
Sporta skolotājs/ basketbola treneris

Daudzi jo daudzi Ķekavā dzīvojošie lepojas, ka arī viņus sporta pasaulē ir ievadījis tieši Andris Eglītis, kurš jau no 1977.gada strādā Ķekavas vidusskolā kā sporta skolotājs. Andris Eglītis ir mērķtiecīgi pilnveidojis un attīstījis basketbola tradīcijas Ķekavas pagastā. A. Eglīša vadībā tika izveidotas gan jauniešu, gan kolhoza „Ķekava” vīriešu un sieviešu basketbola komandas. Komandas sasniegušas arī vērā ņemamus rezultātus – vīriešu komandas bija Rīgas rajona un Latvijas strādājošo sporta spēļu čempioni, savukārt Rīgas rajona sieviešu basketbola komanda izcīnīja 2.vietu Latvijas Republikas sporta spēlēs.

Andra Eglīša audzēkņu sarakstā atrodami arī Latvijas Valsts basketbola izlases spēlētāji – Aigars Vītols, Kristaps Janičenoks un Ainārs Valeiņa, tāpat A.Eglītis ir bijis pirmais basketbola treneris 2021. gada Olimpiskajiem čempioniem ielu basketbolā – Naurim Miezim un Agnim Čavaram.

Gadu gaitā A.Eglīša vadībā ir sagatavoti daudzi Latvijas jaunatnes izlases dalībnieki un Latvijas Republikas jaunatnes basketbola čempioni, tāpat augstus panākumus sasnieguši arī Ķekavas vidusskolas skolēni, kas ieguvuši Latvijas Republikas “Oranžās bumbas” čempionu titulu, uzvaras gūtas arī Rīgas rajona “Vidusskolu kausā” un Jauno basketbolistu kausā.

Ķekavas basketbolisti guvuši panākumus arī starptautiskos turnīros gan Latvijā, gan ārzemēs. Ķekavieši ir bijuši vairākkārtēji Gēteborgas Basketbola festivāla čempioni, savukārt 2019. gadā Ķekavas vidusskolas jauniešu komanda uzvarēja Latvijas Republikas vidusskolu sacensībās un piedalījās Pasaules skolu finālsacensībās Krētā.

Andra Eglīša audzēkņi ir vairākkārtēji Rīgas rajona Ielu basketbola čempioni, savukārt 2008. gadā Ķekavas vidusskolas basketbolisti izcīnījuši pat 1. vietu Latvijas skolu Ielu Basketbola čempionātā.

Andris Eglītis daudzus gadus ir bijis Rīgas rajona jaunatnes un pieaugušo sporta spēļu galvenais tiesnesis basketbolā.

Paralēli sporta skolotāja un trenera darbam, Andris Eglītis arī pats ir aktīvs sportists – 2017. un 2018.gadā, esot Latvijas komandas sastāvā, A.Eglītis ir izcīnījis 1. vietu Baltijas valstu kausa izcīņā 60+ vecuma grupā.

Tāpat A.Eglītis ir saņēmis vairākas balvas konkursā “Ķekavas novada sporta laureāts”, tostarp, nominācijās “Labākais treneris”, “Labākais sportista senioros” un “Mūža ieguldījums”.

Goda pilsonis 2020

Dzintra Geka- Vaska
Režisore

Mēs varam būt lepni, ka Ķekavas novada Plakanciema “Džungļos” 1950. gada 31. janvārī ir dzimusi kinorežisore Dzintra Geka-Vaska. Daudzu, jo daudzu dokumentālu filmu autore un pats galvenais Sibīrijas tēmas aprūpētāja Latvijas kinomākslā – “Sibīrijas bērni”, “Sibīrijas dienasgrāmatas”, “Bērnības zeme Sibīrija” un par ķekaviešiem, kuri izgājuši skarbo Sibīrijas ceļu, filmā “Maršruts: Ķekava – Omskas apgabals 1949”.

Dzintru Sibīrijas tēmai ir pietuvinājis viņas tēva liktenis. Tēvs Leopolds Parasigs – nacionālās pretošanās kustības dalībnieks –  uz 25 gadiem tika notiesāts un izsūtīts uz Sibīriju.  Dzintra par savu tēvu uzzināja tikai 1965. gadā, kad viņu atbrīvoja no Gulaga nometnes Mordovijā, bet viņam nebija tiesību atgriezties Latvijā. 1966. gadā Dzintra devās pie tēva un pirmo reizi ieraudzīja tēvu uz Sibīriju, kura iespaidoja tālāko dzīvi un mākslinieces ceļu.

Dzintrai Gekai-Vaskai bezgala tuva ir Latvija un latvieši. To apliecina viņas filmas par pirmo Latvijas prezidentu Jāni Čaksti – “Čakstes koks”, desmit videofilmas ciklā “Kinogadsimts Latvijā”. Arī par mūsu nacionālo vērtību Dziesmusvētkiem “Gaismas atgriešanās” un “Ģērbies saule sudrabota”,  Latvijas simtgadei veltītais cikls “Gadalaiki”.

Mēs esam ļoti laimīga tauta, jo mūsu dziesmai ir ierādīta Lielā diena – Dziesmu svētki. Un Dzintra ir pētījusi, kāpēc latvieši par spīti dzīvošanai dažādās pasaules malās neaizmirst savas dziesmas. Pētījuma rezultātā ir tapusi filma “Dziedot dzimu”.

Dzintra Geka-Vaska apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. Par spīti grūtajai bērnībai Ķekava uz mūžu paliek Dzintras sirdī, jo te dzīvo viņas radi un dvēselē tuvi cilvēki. Dzintra joprojām dzer Ķekavas avota ūdeni, ēd Ķekavā ceptu maizi ar Ķekavas pļavās un mežos bišu savākto medu. Viņa joprojām sirdī ir kopā ar savu bērnības zemi – Ķekavu un pirmo skoliņu – Mežiniekos.

Pēteris Zvaunis
Uzņēmējs – akmeņkalis

Akmeņiem ne tikai saules mūžu, bet arī māksliniecisko vērtību dāvā akmeņkalis Pēteris Zvaunis – dzimis 1952. gada 4. jūnijā Limbažu rajona Liepupē, bet no 1959. gada Pēteri Zvauni var saukt par pilntiesīgu ķekavieti. Ķekavā rit Pētera Zvauņa dzīves un darba mūžs.

Pētera Zvauņa un viņa komandas kontā ir Brīvības pieminekļa restaurācija, Latvijas leģiona brāļu kapu izbūve Lestenē, Pulkveža Oskara Kalpaka piemineklis Esplanādē Rīgā, neparastā ekspozīcija “Runājošie akmeņi”, kas pārsteidza pat francūžus. Vides objekti Ķekavas sadraudzības pilsētā Bordesholmā Vācijā un  piemiņas akmens Plakanciemā 1915. gada 29. oktobra latviešu strēlnieku  kaujai pie Plakaniem.

Pēteris Zvaunis to nedara viens, viņi ir saliedēta komanda, kura apvienojusies akmens apstrādes uzņēmumā “AKM”. Pētera Zvauņa kolēģis Guntis Pandars atceras, ka pirmais lielākais objekts, ko atjaunojuši bijis ģerbonis Rīgas Brāļu kapu vārtos. Ar šo darbu sevi pierādījuši kā talantīgus akmeņkaļus. Un tādi viņi ir joprojām, un pats galvenais viņi strādā  ar Latvijas laukakmeni.

Latvijā maz ir tādu vietu, kur nebūtu uzstādīti Pētera Zvauņa un viņa kolēģu darbi. Neba velti par Brīvības pieminekļa atjaunošanu Pēteris Zvaunis apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmi.

Māris Šops
Latvijas savienības “Černobiļa” viceprezidents

Māris Šops dzimis 1950. gada 13. augustā skaistajā Vidzemes pilsētā – Cēsīs. Mācījies Liepas astoņgadīgajā skolā, Mālpils hidromeliorācijas un celtniecības tehnikumā, iegūstot celtnieka – tehniķa kvalifikāciju. Neklātienē mācījies Latvijas universitātes Ekonomikas fakultātē un Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā. Strādājis kā pedagogs Mālpils tehnikumā un aktīvi piedalījies sabiedriskajā un kultūras dzīvē.

Kopš 1986. gada Māra Šopa dzīve ir saistīta ar Ķekavu, līdz 1992. gadam esot par kolhoza – agrofirmas “Ķekava” valdes priekšsēdētāju, aktīvi iesaistoties 1991.g ada janvāra barikāžu kustībā, dodot celtniecības materiālus un lauksaimniecības tehniku, pēc 1992. gada iesaistoties  uzņēmējdarbībā – nodibinot uzņēmumu “Dālderi”.

Māris Šops finansiāli atbalstījis Doles -Ķekavas evaņģēliski luteriskās  baznīcas atjaunošanu, sagādājot 2 tonnas krāsainā metāla baznīcas torņa atjaunošanai. Atbalsts sniegts arī kultūrai – bērnu vokālajam ansamblim “Cīrulītis” un jauktajam korim “Mozaīka”.

Māris vairākkārt uzsvēris , ka viņam lielu gandarījumu sagādā iespēja palīdzēt cilvēkiem. Tieši tāpēc viņš iesaistījies Latvijas savienības “Černobiļa” darbā. Darbojoties šajā biedrībā, viņš centās apzināt tos Ķekavas novada iedzīvotājus, kuri piedalījās Černobiļas avārijas seku likvidēšanas darbos. Viņa  vadībā tika izstrādāts nolikums par Latvijas savienības “Černobiļa” Goda zīmes izveidošanu. Ķekavā ar šo goda zīmi apbalvoti 23 cilvēki.

No 2005. gada Māris Šops aktīvi darbojas Latvijas Valsts aizsardzības fondā “Lāčplēsis”, apzinot tos Ķekavas novada iedzīvotājus, kuri godprātīgi pildīja savus tiešos darba pienākumus un darbojās brīvās Latvijas valsts labā, iestājoties par Latvijas neatkarību. Daudzu gadu garumā apzināti un apbalvoti 1991.gada barikāžu dalībnieki.

Arī pats Māris Šops ir apbalvots ar 1991. gada Barikāžu piemiņas zīmi. Par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas Valsts labā saņemta Triju Zvaigžņu ordeņa 1.pakāpes Goda zīme, Latvijas savienības “Černobiļa” Goda zīme un Latvijas Valsts aizsardzības fonda “Lāčplēsis” Goda zīme sudrabā.

Goda pilsonis 2019

Aija Vitmane
Katlakalna Tautas nama vadītāja

Aija ir dzimusi un dzīvo Katlakalnā, kur jau vairāk kā 25 gadus aktīvi rit arī Aijas darba dzīve, strādājot un vadot Katlakalna Tautas namu. Aijai Katlakalns ir svēts, jo, kā viņa raksta savā pirmajā “Katlakalna 100 stāstu“ izdotajā burtnīcā – “Katlakalns mans dzimtais ciemats, kurā mana dzimta sakņojusies, dzīvojusi un pletusi zarus uz visām pusēm. Šeit mans vecvecvectēvs apņēmis sievu, cēlis māju, audzinājis dēlus, dalījis katram strēlīti zemes, lai dzimtai, kur zaroties”.

Aijas būtība ir darīt vairāk, labāk, vairāk par prasīto, labāk par iespējamo, un tā – no visas sirds. Viņai ir ļoti svarīgi, lai nams dzīvo, lai tur labi jūtas gan pati jaunākā paaudze, gan mūsu seniori. Aija Katlakalnā ir nodibinājusi klubiņu “Vecie draugi”, kurā seniorus iepriecina ar labu vārdu, ar pašas rakstītām dzejas rindām un īpašiem veltījumiem jubilāriem. Aija raksta ne tikai dzeju, viņa ir uzrakstījusi arī vairākas lugas amatieru teātriem, bet viņas sirds pieder latviešu folklorai. To Aija ir pierādījusi, nodibinot Katlakalnā folkloras kopu “Rāmupe”, kurā aktīvi darbojas arī pati. Šoruden jau 5. reizi Latvijas un Ķekavas vārds izskanēja Starptautiskajā folkloras festivālā “Rudenāji”, kurā viesojās ciemiņi pat no tālās Indijas. Aija rīko arī gadskārtu svētkus un radošās darbnīcas iedzīvinātajā senajā Sauliešu pilskalnā.

Ja cilvēks savu darbu patiesi mīl, tad viņš atver ne tikai savu sirdi, bet arī savu māju. Un Aija to dara, rīkojot savās mājās vasaras folkloras nometnes, kurās piedalīties tiek aicināti interesenti no visa Ķekavas novada.

Pēteris Geks
SIA “ CO Priedes”

valdes priekšsēdētājs
Pēteris Geks ir dzimis laukstrādnieku ģimenē un laukos pavadītā bērnība iespaidoja viņa lēmumu turpmāko dzīvi saistīt ar lauksaimniecību. Un to viņš apzinīgi dara jau vairāk kā 50 gadus, vadīdams putnkopības nozari Ķekavā, gan kolhoza laikos, gan tagad, vadot olu ražotnes privātuzņēmumu. Par apzinīgu darbu Pēteris Geks ir saņēmis daudzus apbalvojumus. Viņš ir sarakstījis arī daudzu Ķekavas iedzīvotāju grāmatplauktos un bibliotēkās esošo grāmatu “Puse gadsimta Ķekavā”.

Sākoties atmodai, Pēteris uzsāka aktīvu sabiedrisko darbību Latvijas neatkarības atjaunošanā. Bija viens no Tautas frontes grupas dibinātājiem gan kolhozā, gan putnkopības nozarē. Par piedalīšanos Latvijas neatkarības aizstāvēšanā 1991. gada janvāra barikādēs, apbalvots ar Barikāžu piemiņas zīmi, bet pati nozīmīgākā atzinība Pēterim ir no Latvijas Valsts aizsardzības fonda “Lāčplēsis” valdes, kura 2005. gadā Pēteri Geku apbalvoja ar Goda zīmi, par lielu personīgo ieguldījumu Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanā un aktīvu sabiedrisko darbu.

Pēteris Geks vairākus gadus ir bijis Ķekavas novada deputāts. Šajā laikā ir tapusi arī otrā Pētera Geka grāmata “Laikam līdzi”.

Pēterim Gekam vienmēr ir patikusi skaista un sakopta vide. To viņš ir apliecinājis ar savu māju, iegūstot “Sakoptākās sētas” titulu. Tāpat viņš ir veicis arī Daugavas krasta sakopšanu un uzņēmuma SIA “CO Priedes” teritorijas labiekārtošanu.

Šogad 1. oktobrī Pēteris Geks nosvinēja savu 75 gadu dzīves jubileju, bet joprojām turpina sekmīgi vadīt savu ražotni, turēt roku uz pulsa gan, dzīvē, gan ģimenē, gan ražošanā,  dodot darba iespējas daudziem novada iedzīvotājiem.

Andis Adats
ilggadējs Ķekavas novada deputāts
Dzimis valmierietis, bet nu jau vairāk kā 40 gadus ir Ķekavas novada iedzīvotājs. Savu darba dzīvi sācis Ķekavas celtniecības organizācijā PMK kā jaunais speciālists, piedaloties Ķekavas kolhoza , Ķekavas putnu fabrikas, Valdlauču un Baložu būvobjektu celtniecībā.  Viņš licis pirmo pamatakmeni tolaik jaunajam un modernajam Titurgas ciematam, tad vēl nezinādams, ka būs šī ciemata saimnieks un dzīvos tur līdz šodienai.

Aktīvi piedalījies 1991. gada janvāra barikādēs un tautas manifestācijās. Ir Baložu pilsētas patriots ar sirdi un dvēseli. Anda Adata vadībā Baložu pilsētā projektēti un realizēti tādi objekti kā katlu māja, siltumtrašu rekonstrukcija, maģistrālā gāzes vada izbūve, bibliotēkas, kultūras nama un bērnu dārza rekonstrukcija. Skolas jaunā korpusa un sporta zāles izbūve.

Andis ir piedalījies arī Baložu kultūras nama atjaunošanā, iedibinot jaunas tradīcijas kultūras dzīvē un piedaloties tajā pašam – kopīga Jaungada svinēšana ar Baložu iedzīvotājiem, iejūtoties pat svētku vecīša lomā, senioru kultūras dzīves atbalstīšana un arī par tradīciju kļuvušās Adata tortes senioru atpūtas vakaros,  kā arī ilgie gadi, kuri dejoti kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvā “Baloži”, piedaloties Dziesmu un Deju svētkos un neskaitāmos deju koncertos. Baložu strūklaka vardes veidolā, piemineklis bojā gājušajiem motociklistiem pie pagrieziena uz Titurgu, Titurgas ezera pirmā tīrīšanas talka – tas viss ir Anda Adata iedzīvināts. Ja Andis Adats ko uzsāk, tad viņš to dara ar lielu azartu un aizrautību, īpaši, ja tas tiek darīts viņa pilsētas labā.

Andim Adatam interesē gan vēsture, gan viss jaunais. Viņš ir Ķekavas novada domes deputāts vairākos sasaukumos. Vada Simbolikas komisiju un ir piedalījies Daugmales pagasta ģerboņa izstrādē un jauno Baložu pilsētas, Daugmales un Ķekavas pagastu karogu apstiprināšanā. Ķekavas novada jaunieši viņu nominējuši par Gada deputātu 2018.

Goda pilsonis 2018

Vēsma Ozoliņa
Ķekavas pagasta kultūras centra vadītāja
Kas gan Ķekavā nepazīst Vēsmu! Ja runā par Ķekavas kultūras namu, tad tā ir Vēsma, ja runā par Vēsmu, tad ir stāsts par kultūras namu, Vēsma un kultūras nams ir nedalāmi jēdzieni, jo Ķekavas kultūras nams ir Vēsmas vienīgā darba vieta kopš Mūzikas akadēmijas beigšanas.

Dzimusi 1956. gadā Limbažu novada Alojā. Pēc Alojas Ausekļa vidusskolas beigšanas iestājusies Latvijas Mūzikas akadēmijā (toreiz konservatorijā) un beigusi kultūras darba organizatorus. Prakses laikā iepazinusies ar Ķekavas kultūras nama darbu (tad kultūras nams piederēja Ķekavas putnu fabrikai) un pēc konservatorijas beigšanas atgriezusies Ķekavā. Ķekavai veltīts viss Vēsmas darba mūžs no 1978. gada. Sākumā pasākumu organizatore , bet no 1995. gada – kultūras nama direktore, kad nams pārgāja pašvaldības īpašumā. Arī kolhoza “Ķekava” kolektīvi atrada sev jaunas mājas Ķekavas kultūras namā. Šogad Vēsmai darba jubileja – 40 gadi Ķekavas kultūras dzīvē.

Kad nams tika nodots pašvaldības īpašumā, tas bija ļoti grūts laiks, namam gandrīz nebija finansējuma, bet kā tautā mēdz teikt “visi sadevās rokās” un izturēja, strādājot par ļoti niecīgu atalgojumu vairākus gadus. Es domāju , ka mūsu kuplo kolektīvu mākslinieciskā kvalitāte ir arī ļoti liels Vēsmas nopelns. Vēsma kultūras namā ir vienmēr – sagaidot, pavadot, līdzdarbojoties. Nav tādu lietu, ko Vēsma nezinātu. Daudziem rodas iespaids, ka kultūras darbs nav darbs, bet izprieca. Redzot galarezultātu svētkos, koncertos un pasākumos, tā var likties, bet, lai līdz tam nonāktu, ir jāizdara liels darbs.

Jau daudzus gadus Ķekavas novada svētki ir kultūras nama vadībā, un to galvenā koordinatore ir Vēsma, izdarot to, ko varbūt viņai nemaz nevajadzētu darīt, jo kultūras darbinieku novadā mums ir gana daudz. Kopš Ķekavā ir kultūras centrs, zem tā darbojas Ķekavas kultūras nams, Doles Tautas nams, Katlakalna Tautas nams, Katlakalna bibliotēka, Ķekavas bibliotēka un Novadpētniecības muzejs, un par to visu ir jāatbild Vēsmai. Šogad Vēsma bija arī novada koordinators simtgades Dziesmu un deju svētkos, paveicot ļoti daudz, lai mūsu novads sevi spilgti pārstāvētu simtgades Dziesmusvētkos. Godīga, uzticama, ar milzīgu atbildības sajūtu.

Vēsmas ideja bija arī Ķekavas novada tautas tērps, kura radīšanā viņa piedalījās no sākuma līdz gatavam rezultātam. Vēsma nekad nemēdz nopelt Ķekavu, jo viņa saka: “Te es dzīvoju, un te es strādāju”.

Arvīds Platpers
Ķekavas kultūras nama vīru kora “Ķekava” mākslinieciskais vadītājs
Dzimis 1948. gadā Siguldā un šogad atzīmēs 70 gadu jubileju, bet par pilntiesīgu ķekavieti sevi uzskata kopš 1975. gada, kad kā jaunais mūzikas pedagogs sācis strādāt Ķekavas vidusskolā. Beidzis Jāzepa Vītola vārdā nosaukto Latvijas Mūzikas akadēmiju, iegūstot mūzikas pedagoga, kordiriģenta un mākslas maģistra grādu.

Ilggadējs vīru kora “Absolventi” mākslinieciskais vadītājs un Mūzikas akadēmijas pedagoģijas nodaļas sieviešu kora diriģents.

Kopš 1975. gada Arvīda radošā dzīve ir cieši saistīta ar vīru kori “Ķekava”, sākumā kā kormeistaram, bet no 1982. gada kā mākslinieciskajam vadītājam. Neskaitāmi koncerti Ķekavā, visā Latvijā un tālu aiz tās robežām. Mājās vestas zelta un sudraba medaļas. Vairākkārtīgi ieguvuši godpilno GRAND PRIX.

Arvīds Platpers ir plaši pazīstams ne tikai Ķekavā, bet visā Latvijā, jo ir Latvijas Skolu jaunatnes Dziesmu un Deju svētku virsdiriģents un Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku Goda Virsdiriģents. Un kur vēl tik tautā populārie Raimonda Paula Dziedāšanas svētki, kuru mākslinieciskais vadītājs ir tieši Arvīds.

Viņam ir ļoti svarīga Latvijas nākotne, un to viņš saskata jaunajā paaudzē – izglītotā, radošā un mūzikai pietuvinātā. Par to viņš cīnās, būdams asociētais profesors kordiriģēšanas katedrā Mūzikas akadēmijā un no tribīnes kā Saeimas deputāts.
Arvīds ir vienmēr pretimnākošs Ķekavas novada rīkotajos pasākumos, uzstājoties ar vīru kori Baložos, Katlakalnā un Daugmalē. Sagatavotas īpašas dziesmu programmas, ar kurām koncertē daudzos, jo daudzos Latvijas dievnamos. Valsts svētki, Ziemassvētki, sieviešu dienas koncerti un citi pasākumi nav iedomājami bez vīru kora dziesmām un viņu diriģenta emocionālās akordeona spēles.

Arvīds ir cīnītājs un viņam rūp Latvija un novads, kurā viņš dzīvo. Latvijā Arvīda Platpera darbs un talants ir augsti novērtēts – 2003. gadā viņam piešķirts piektās šķiras Triju Zvaigžņu ordenis.

Manfrēds Osbārs
Bordesholmas pašvaldības izpilddirektors
Šogad tiek atzīmēta Ķekavas un Bordesholmas pašvaldību sadraudzības 25 gadu jubileja. Visus šos gadus sadraudzību Bordesholmā (Vācija) vadījis Bordesholmas pašvaldības izpilddirektors Manfrēds Osbārs, ieguldot gan savu brīvo laiku, gan līdzekļus. Par viņa ieguldījumu Ķekavas novada attīstībā un tēla veidošanā ārpus Latvijas robežām šo daudzu gadu garumā liecina daudzi fakti.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Manfrēds organizēja humāno palīdzību – gan pārtikas un pirmās nepieciešamības preces Ķekavas pagasta ģimenēm, gan lauksaimniecības tehniku zemniekiem. Tāpat viņš visus šos gadus ir organizējis sadarbību ar pašvaldību, daloties pieredzē pašvaldības darbu organizēšanā, atjaunojamo resursu izmantošanā, komunālo jautājumu risināšanā un daudzos citos jautājumos.

Manfrēds visus šos gadus veicinājis daudzu Ķekavas un Bordesholmas ģimeņu draudzību, kurām bijis iespēja ceļojumu laikā iepazīt gan Latviju, gan Vāciju, šo valstu skaistākās vietas un tradīcijas.
Viņš organizējis sociālās stacijas izveidi Ķekavā, uz kuras bāzes šobrīd strādā Ķekavas sociālas aprūpes centrs. Manfrēds joprojām turpina atbalstīt trūcīgos iedzīvotājus Ķekavā, ik gadus uz Ziemassvētkiem organizējot dāvanu vākšanu sociālās aprūpes iemītniekiem un pats personīgi atgādā tās līdz Ķekavai. Senioriem tiek organizētas ekskursijas, svētku galds un koncerts.
Savukārt savā atvaļinājuma laikā viņš daudzus gadus ir vadījis bērnu kristīgās nometnes Zviedrijā, kurās piedalījās jaunieši gan no Ķekavas, gan Bordesholmas. Manfrēds atbalsta un vada dažādus projektus sadarbībā ar Ķekavas novada pašvaldību, piemēram projektu “Kopējās saknes, kopējs spēks”, par ko tika saņemta balva “ES gada projekts”, jauniešu apmaiņas programmu, kurā Baložu vidusskolas jauniešiem ir iespēja Vācijā apgūt loģistikas nozari. Ķekavas vidusskolas skolnieki savukārt apmaiņas programmas ietvaros apgūst vides zinības. 2017. gadā Hamburgā Bordesholmas un Ķekavas sadraudzība no 320 pretendentiem tika nominēta starp piecām labākajām konkursā ”Dzīvotspējīgākā pilsētu sadraudzība”.
Tāpat Manfrēds organizējis atbalstu kopējam Ķekavas-Bordesholmas ERASMUS+ projektam skolu vides uzlabošanai, kura rezultātā Ķekavas izglītības iestāžu darbinieki iepazīstas ar kvalitātes vadības principiem Vācijas skolās un tiek izstrādātas Vadlīnijas kvalitātes vadības ieviešanai Ķekavas skolās. Viņš visu šo gadu laikā veicinājis arī dažādu amatiermākslas kolektīvu, koru, deju kolektīvu, ansambļu vizītes Bordesholmā, tādējādi iepazīstinot ar latviešu tautas kultūras vērtībām.
Manfrēds ir organizējis Bordesholmas Rotari kluba biedru atbalstu projektam “Miera balodis”, kura rezultātā Ķekavas novada Jaunatnes iniciatīvu centrs saņēma 50 000 eiro dažādam aprīkojumam un jauniešu aktivitātēm. Šo 25 gadu laikā Manfrēds ir pat apguvis latviešu valodu un Ķekavu uzver kā savas otrās mājas.

Goda pilsonis 2016

Silvija Zītare

Silvija Zītare apbalvojumam izvirzīta par mūža ieguldījumu kultūras un izglītības nozarē, par latviešu valodas kopšanu Ķekavas novadā. Jau gandrīz 40 gadus ķekavieši var lepoties ar personību, pedagoģi, latviešu literatūras nesēju jauniešos, neatlaidīgu cīnītāju par pareizas latviešu valodas lietošanu runā un rakstos – skolotāju Silviju Zītari. Viņa visu savu pedagoģisko darbību nesavtīgi veltījusi latviskās identitātes kopšanai, mācot bērniem bagātu latviešu valodu. Caur literatūru un rakstnieku biogrāfijām māca ne tikai faktus vai lasītā atstāstu, bet, radoši strādājot ar materiālu, iedrošina un iedvesmo skolēnus domāt un analizēt. Ķekavā katram zināms – „Zītares skolnieks – tā ir kvalitātes zīme”.
Indriķis Teivāns

Indriķis Teivāns apbalvojumam izvirzīts dzīves 85. gadskārtā par mūža ieguldījumu celtniecībā, Ķekavas un Latvijas izaugsmē. No 1970. gada I. Teivāns vadījis Ķekavas PMK jeb „pārvietojamo mehanizēto kolonnu”, kas tolaik bija lielākā Latvijā. Bijis tālredzīgs un talantīgs organizators, stingrs priekšnieks, gudrs inženieris, saprātīgs un gādīgs saimnieks, atsaucīgs cilvēks un izcils skolotājs, kam rūpēja jaunā celtnieku maiņa Ķekavā. Viņa laikā uzcelta putnu fabrika „Ķekava” un daudzdzīvokļu māju ciemats, Ķekavas vidusskola un ambulance, kā arī daudzas citas ēkas ne vien Ķekavā, bet arī citviet Latvijā.

No 2001. gada līdz novadu reformai 2009. gadā I. Teivāns bija Ķekavas pagasta padomes deputāts, priekšsēdetāja vietnieks un pat priekšsēdētājs.

Itārs Bramanis

Itārs Bramanis jau 25 gadus nesavtīgi strādā ar Daugmales pagasta bērniem, trenējot viņus brīvajā cīņā. I. Bramaņa pārliecība ir – labāk lai bērni ir pie manis sporta zālē, nekā sēž pieturās vai staigā apkārt. Pirmais, ko treneris bērniem iemāca, ir cilvēcība un savstarpēja cieņa, un tikai tad sports un aizsardzība.

I. Bramanis ziedo savu brīvo laiku brīvdienās un vakaros, lai vestu bērnus uz dažādām sacensībām, lai parādītu tiem citas vietas Latvijā un arī ārpus tās.

I. Bramanis sniedzis lielu atbalstu arī Daugmales pagasta mazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem, jau vairāk nekā 10 gadus organizē

Goda pilsonis 2015

Mārtiņš Skuja Mārtiņš Skuja Ķekavai un Putnu fabrikai ir veltījis sava mūža 30 gadus, būdams izcils vadītājs, izveidojot fabriku par paraugfabriku. Viņam rūpējusi ne tikai ražošana, bet viss, kas saistās ar cilvēku dzīves labklājību – kultūru, izglītību un sakoptu vidi. Vēl šodien, iebraucot Ķekavā, mūs uzrunā uzraksts uz mājas sienas “Padarīsim mūsu ciematu skaistu un mājīgu”.

Ķekaviešu sarunvalodā vienmēr ir bijuši un joprojām ir termini Vecā un Jaunā Ķekava. Un, kas zina, varbūt tādas Jaunās Ķekavas nemaz nebūtu, ja Ķekavas putnu fabrikā nesāktu strādāt  direktors Mārtiņš Skuja. Jo, lūk, šī Jaunā Ķekava tika celta kā Putnu fabrikas strādnieku ciemats. Tas veidojās kā mazs Latvijas modelis, kurā dzīvo cilvēki no visiem Latvijas novadiem.

Putnu fabrikā  tika veidots kolektīvs ar izteikti latvisku vidi, un, pats galvenais, direktors  pazina katru savu cilvēku, uzrunāja viņu vārdā, zināja viņa darbavietu, tāpēc atbildība pret saviem darba pienākumiem bija jo īpaša. Mārtiņam Skujam bija visas tās īpašības, kas nepieciešamas  īstam  saimniekam. Godaprāts, atbildība, pienākums un arī bardzība.

Ķekavas kultūras nams, ambulance, bērnu dārzs, sporta klubs un daudzdzīvokļu mājas, kurās dzīvo lielākā daļa Ķekavas iedzīvotāju – tas viss celts un radīts ar Mārtiņa Skujas svētību. Arī  pārejas periodā no Padomju  savienības  uz brīvu Latviju Mārtiņš Skuja izdarīja visu, lai Putnu fabrika pastāvētu un nebankrotētu, un lai Ķekavas cilvēkiem būtu darbs.

Marģers Lūsis

Marģers Lūsis jau 23 gadus ir izstāžu kompleksa “Rāmava” saimnieks. Viņš katru gadu sadarbībā ar Latvijas Republikas  Zemkopības ministriju rīko lauksaimniecības izstādes – “Pavasaris”, “Lauksaimniecības tehnika” un “Lauku sēta”. Tie ir nozīmīgi notikumi Latvijas lauksaimniecībā un tās attīstības veicināšanā. Kad pienāk pavasaris, Latvijas zemei piemīt īpaša smarža, kas vilināt vilina iebāzt rokas dziļi ,dziļi zemē  irdināt, purināt, rakt un sēt, jo katrā no mums, patiešām, vairāk vai mazāk mīt zemnieks – tīrumā, laukā un pat mazdārziņā.

Bet ne jau visu var izdarīt tikai ar rokām un lāpstu, lai zemnieki sakoptu savus laukus ir vajadzīga tehnika.Tieši pavasaris ir tas laiks, kad visi ceļi ved uz Ķekavas novada izstāžu kompleksu “Rāmava”, lai iepazītos ar lauksaimniecības tehniku un to iegādātos.Izstāžu kompleksā “Rāmava” rosība nerimst arī ikdienā – vairāk nekā 20 uzņēmumi šeit ir iekārtojuši savas pārstāvniecības un tirdzniecības vietas, un vairums no tiem ir ar lauksaimniecību saistīti uzņēmumi.Bet bez sava tiešā darba Marģers Lūsis ir atvērts dažādām dzīves aktivitātēm – sportā, kultūrā, izglītībā un labdarībā.

Atbalstījis starptautisko bērnu un jauniešu folkloras festivālu “Pulkā eimu, pulkā teku”, Latvijas jauno stāstnieku konkursu “Teci, teci valodiņa”. Viņam lielu paldies par ilggadīgu darba ieguldījumu bērnu un jauniešu veloaktivitāšu veicināšanā un propagandā saka Rīgas tehniskās jaunrades centrs un Latviešu Sieviešu invalīdu asociācija “Aspazija”, kā arī tie daudzie studenti, kuriem ar Marģera Lūša atbalstu piešķirtas mācību stipendijas vai visās Latvijas augstskolās.

Mēdz teikt, parādi man māju un pagalmu, es pateikšu, kāds saimnieks esi, bet arī šajā jomā ar Lūša kungu viss ir vislabākajā kārtībā. To apliecina Ķekavas pagasta diplomi par sakoptāko lauku sētu un uzņēmumu.

Marģera Lūša darbu atzinīgi ir novērtējuši visi Latvijas Zemkopības ministri. Arī Ķekavas novads viņiem pievienojas un izsaka lielu pateicību par veiksmīgu sadarbību, ekonomisko aktivitāti un ieguldījumu novada attīstībā.

Vija Vasīte – Vosipa

Vija Vasīte – Vosipa ir cilvēks, kam ir augsts darba tikums, dzīvo strādājot. Un, kas darbu godā, par to arī darbs gādā. Mūsu senči zinājuši patieso dzīves gudrību – viss labais nāk strādājot, jo rokas klēpī saliktas maizi nepelna.

Bez darba tikuma Vijas kundze alkusi arī pēc izglītības. Pēc  Pļavniekkalna sākumskolas Rīgas Raiņa vidusskola un tālāk Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija – zootehniķa specialitāte. Pēc akadēmijas beigšanas viss darba mūžs tiek veltīts kolhozam “Ķekava”.

Kolhozs “Ķekava” ir Vijas kundzes vienīgā darba vieta visā viņas darba mūžā. Un viņai ir bijusi  rūpe ne tikai par tiešajiem darba pienākumiem, bet arī par strādājošajiem – slaucējām un lopkopjiem. Šīs nav prestižākās profesijas ar lieliskiem darba apstākļiem, tāpēc Vijas kundze pielikusi visus spēkus, lai godā celtu šo cilvēku tik smago un vajadzīgo darbu.

Laiks skrienot darījis savu – vecie kolhoza biedri, klases biedri, mīļi novadnieki kļūst vecāki, slimo, aiziet citā saulē, un Vijas kundze tur rūpi arī par to. Neaizmirst apaļā jubilejā, nepamet vienu, kad slimība sien pie gultas un tāpat, kad jāpavada pēdējā ceļā. Vijas kundze ar lepnumu atzīst – manējie nav aizmirsti. Par to liecina arī tas, ka viņa vienkārši kopj  tik daudzas kapu kopiņas, kuras tuvinieki ir aizmirsuši. It kā tik vienkārši, bet tik cilvēcīgi.

Vijas kundzei vēl šodien, esot jau cienījamos gados, ir gana daudz enerģijas un spēka, lai sauktu kopā savas paaudzes ļaudis, organizējot  pasākumus un līdzdarbojoties Katlakalna klubiņā “Vecie draugi” . Vijas kundze joprojām ir Ķekavas novada senioru dvēsele, atbalsts, padomdevējs un bargs kritiķis, ja kāds nolaiž rokas.

Tāda ir Vijas kundze – nerimstoša, dāsna, savu un līdzcilvēku darba tikumu cienoša, godā paturoša un tālāk devēja. Vijas kundzes dzīves moto: Esi godīgs pret sevi! Tavs vārds – goda vārds un to jāprot turēt! Kopā ar viņu dzīve kļūst gaišāka un saproti, ka dzīvot tā ir atbildība. Tāds cilvēks ar savu darba mūžu un nerimstošu cilvēkmīlestību ir pelnījis, lai viņam izrāda godu.

Goda pilsonis 2014

Ojārs Bluķis

Stāv varens vīrs un vēro Ķekavu, kā aug, kā attīstās, kā Ķekavā dzīvojas, jo viņš to par savu tura gandrīz 50 gadus. Bijušā kolhoza „Ķekava” priekšsēdētājs, kuru viņš ar īsta saimnieka roku vadīja 20 gadus. Viņa vadībā kolhozs auga un attīstījās, un kļuva par vienu no labākajām un modernākajām saimniecībām visā Latvijā.

Kolhozā radās tādas nozares kā putnkopība, cūkkopība, zvērkopība, četri lauksaimniecības iecirkņi, dārzeņu audzēšanas kombināti, konservu cehs ar dažādām pārstrādes līnijām, tika uzcelta moderna administratīvā ēka, mehāniskās darbnīcas, galdniecība, piena ražošanas komplekss, un tā varētu turpināt vēl un vēl, bet visa pamatā pats galvenais bija un ir cilvēks, atdodot pienācīgu godu vecajiem kolhozniekiem un ar stipendijām atbalstot jaunos, studēt gribošos speciālistus. Arī kultūra un sports tika godā un cieņā turēti un no priekšsēdētāja atbalstīti.

Pēc labi padarīta darba tika svinēti kopīgi svētki. Vēl tagad Ķekavas cilvēki atceras Klaņģu kalna estrādi, kur notika vērienīgi brīvdabas pasākumi un neba bez Ojāra Bluķa atbalsta. Par Ojāru Bluķi varētu teikt: “Jūsu mūžs kā Latvijas zeme, kurā cieši ierakstīts Ķekavas vārds.”

 Zinaida Matisone

Zinaida Matisona – tā Daugmales zemē, vēsturē, skolā un cilvēku sirdīs ir ieaugusi un vienmēr paliks ierakstīta. Šobrīd Daugmales pamatskolas bibliotēkas vadītāja, bet daudzus gadus bijusi starp populārākajām un mīļākajām skolotājām. Skolotāja ar lielo burtu. Paraugs gan kā pedagogs, gan kā cilvēks, kas mīl savu darbu un cilvēkus sev apkārt.

Viņa ir cilvēks mazā skolā, kas dara vislielākās lietas, kuras dažkārt ir neiespējami novērtēt. Skolotāja Zinaida ir kā tāds skolas labais gariņš, pie kura rast patvērumu, ja radusies kāda problēma vai sirdssāpe. Katram bērnam ir dota iespēja un ceļš uz skolotājas sirdi. Skolotājai piemīt prasme sadzīvot ar visu vecumu cilvēkiem.

Jau kolhoza laikā skolotāja vadījusi skolēnu kolhozu „Dzirkstelīte”, radinājusi bērnus darbam un atbildībai par uzticēto.

Vēlākos gados šis kolhozs pārtapis par Daugmales skolas mazpulku, kuru skolotāja arī pati vadījusi līdz aiziešanai pensijā.

Pašlaik Zinaida Matisone darbojas kā seniore Latvijas – Šveices projektā „Visu daru es ar prieku”. Ir ieguvusi biedrības „Daugavas savienība” balvu par ilggadējo Daugavas ielejas sakopšanu un vēsturisko vērtību saglabāšanu kopā ar mazpulcēniem.

Skolotājas Zinaidas sirdslieta ir skolas muzejs, kurā apskatāma Daugmales pilskalna, Nāves salas un Svētkalniņa vēsture.

Zinaida Matisone viennozīmīgi ir pelnījusi saņemt Ķekavas novada goda pilsoņa balvu – par mūža ieguldījumu Daugmales pamatskolas dzīvē un par kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu novadā.

Viņas pašas moto ir: „Man ir atmiņām bagāta pagātne, man ir bagāta un jauka tagadne, jo man ir atļauts dzīvot kopā ar nākotni” .

Indra Priede

Kas būtu Ķekavas ambulance bez Indras Priedes, bez viņas steidzīgās gaitas, bez viņas atsaucības, iejūtības un dažreiz arī skarbāka vārda, bet tad tikai nopietni un par lietu, jo Indra ir cilvēks savā īstajā vietā un mediķis ar visu savu būtību.

Indra sevi uzskata par pilntiesīgu ķekavieti, kaut arī nāk no gleznainās Mežotnes, un Zemgalietes pamatīgums un darba tikums viņai nāk līdzi ik uz soļa, un Ķekavā jau 29 gadus, no 1986. gada 1. aprīļa. It kā aprīļa joks, bet kļuvis par dzīves vislielāko nopietnību.

Nav tāda cilvēka Ķekavā, kas nepazītu Indru, galvenokārt, kā ārsta palīdzi Ķekavas ambulancē, pie slimniekiem mājas aprūpē un vēlēšanu laikā kā Ķekavas vēlēšanu iecirkņa priekšnieci.

Indra ir savs cilvēks arī sportistu aprindās, jo daudzus gadus braukusi līdzi basketbola komandām, lai vajadzības brīdī tiktu sniegta pirmā palīdzība. Un Indra palīdz vienmēr un visiem un jebkurā diennakts laikā. Indru pazīst ne tikai Ķekavā, bet arī Ķekavas sadraudzības pilsētā Bordesholmā, jo šīs sadraudzības biedrībā Indra ir no tās dibināšanas dienas. Cilvēki teic, kaut vairāk būtu tādu mediķu kā Indra Priede, un mēs viņiem pievienojamies.

Goda pilsonis arhīvs

2008.gads Vaira Lorberga
Agita Lepiksone
2007.gads Zaiga Kumsāre
Jānis Briedis
2006.gads Elza Šteina
Zenta Šļūka
Anna Rītiņa
2005.gads  Aija Trauberga
Maruta Ikasa
Jānis Grigalis
2004.gads Ilmārs Briģis
Jānis Caune
Elga Auziņa
Velta Strazdiņa