Kā informē ziņu aģentūra BNS, SM par 52 797 eiro atsavinās nekustamo īpašumu “Ērču mežs C” 7,02 hektāru (ha) platībā, īpašumu “Rīgas pilsētas meža fonds C” 0,0529 ha platībā un zemes vienību 0,81 ha platībā par 13 084.
Tāpat ministrija par 14 890 eiro atsavinās nekustamā īpašuma “Skujenieku mežs P” zemes vienību 0,03 ha platībā, zemes vienību 0,10 ha platībā un zemes vienību 1,65 ha platībā par 14 890 eiro.
Aģentūra BNS jau rakstīja, ka valdība pērn martā atļāva sākt publiskās-privātās partnerības iepirkuma procedūru Ķekavas apvedceļa būvniecībai. Atbilstoši AS “Latvijas valsts ceļi” (LVC) informācijai noslēdzies ietekmes uz vidi novērtējuma process, kam pavasarī saņemts pozitīvs Vides pārraudzības valsts biroja atzinums, kā arī Ķekavas novada pašvaldība marta sākumā tam ir devusi akceptu.
Ķekavas apvedceļa publiskās-privātās partnerības projekta iepirkumu plānots izsludināt šogad ceturtajā ceturksnī, savukārt nākamā gada trešajā ceturksnī tiks izvēlēts piemērotākais kandidāts. Projektu potenciāli varētu finansēt ar Eiropas Investīciju bankas aizdevumu līdz 45% apmērā, Ziemeļu investīcijas bankas aizdevumu līdz 45% apmērā, kā arī privātā partnera ieguldījumu/subordinēto aizdevumu līdz 10% apmērā.
Iecerētā partnerības iepirkuma līguma termiņš ir 23 gadi no tā noslēgšanas dienas, tajā skaitā trīs gadi projektēšanas un būvniecības darbiem, bet 20 gadi – apsaimniekošanai. Projekta plānotais investīciju apmērs 23 gadu periodā ir 80 līdz 100 miljoni eiro. Partnerības iepirkuma līguma plānotā līgumcena noteikta 160,606 miljonu eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa.
Ķekavas apvedceļš sāksies pie Rīgas robežas līdz pieslēgumam pie autoceļa A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle). No kopumā 17,5 kilometru (km) garā apvedceļa trases 11,45 km būs divu brauktuvju ceļš ar četrām joslām. Uz apvedceļa būs četri divlīmeņa satiksmes mezgli, četri tuneļi, viens tilts, septiņi rotācijas apļi, papildu 16,2 km paralēlie ceļi, drošības barjeras, prettrokšņa siena, kā arī dažādi satiksmes organizācijas līdzekļi un papildu būves.
Pēc LVC paustā, vislielākā ceļa segas noslodze valstī ir uz Bauskas šosejas (A7). Šo ietekmi rada kravas transports (vilcēji ar puspiekabēm un kravas transports ar piekabi), kas intensīvi brauc pa Bauskas šoseju. Lielā segas noslodze ir viens no iemesliem, kāpēc tiek realizēts Ķekavas apvedceļa projekts.
Ziņu aģentūra BNS
21.11.2017.
Kā informē Ziņu aģentūra BNS, Satiksmes ministrija (SM) valsts galvenā autoceļa projekta “E67/A7 Ķekavas apvedceļš” īstenošanai atsavinās nekustamos īpašumus Ķekavas pagastā par aptuveni 247 000 eiro, vakardien lēma valdība.
SM par 91 258 eiro atsavinās nekustamā īpašuma “Ādiņas-3” zemes vienības daļu 0,89 hektāru apmērā, kā arī nekustamo īpašumu “Ādiņas-3 C” 0,0333 ha platībā par 3424 eiro.
Tāpat ministrija par kopumā 118 906 eiro pirks nekustamo īpašumu “Braueri – 2C” 4,54 hektāru platībā un īpašumu par “Braueri-2”, kas sastāv no četrām zemes vienībām kopumā 2,36 ha platībā.
SM arī atsavinās nekustamo īpašumu “Dienvidi C” 1,85 ha platībā par 31 117 eiro, kā arī īpašumu “Dienvidi C1” 0,1 ha platībā par 2324 eiro.
Aģentūra BNS jau rakstīja, ka valdība pērn martā atļāva sākt publiskās-privātās partnerības iepirkuma procedūru Ķekavas apvedceļa būvniecībai. Atbilstoši AS “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) informācijai noslēdzies ietekmes uz vidi novērtējuma process, kam pavasarī saņemts pozitīvs Vides pārraudzības valsts biroja atzinums, arī Ķekavas novada pašvaldība marta sākumā tam ir devusi akceptu.
Ķekavas apvedceļa publiskās-privātās partnerības projekta iepirkumu plānots izsludināt šogad ceturtajā ceturksnī, savukārt nākamā gada trešajā ceturksnī tiks izvēlēts piemērotākais kandidāts. Projektu potenciāli varētu finansēt ar Eiropas Investīciju bankas aizdevumu līdz 45% apmērā, Ziemeļu investīcijas bankas aizdevumu līdz 45% apmērā, kā arī privātā partnera ieguldījumu/subordinēto aizdevumu līdz 10% apmērā.
Iecerētā partnerības iepirkuma līguma termiņš ir 23 gadi no tā noslēgšanas dienas, tajā skaitā trīs gadi projektēšanas un būvniecības darbiem, bet 20 gadi – apsaimniekošanai. Projekta plānotais investīciju apmērs 23 gadu periodā ir 80 līdz 100 miljoni eiro. Partnerības iepirkuma līguma plānotā līgumcena noteikta 160,606 miljonu eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa.
Ķekavas apvedceļš sāksies pie Rīgas robežas līdz pieslēgumam pie autoceļa A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle). No kopumā 17,5 kilometru (km) garā apvedceļa trases 11,45 km būs divu brauktuvju ceļš ar četrām joslām. Uz apvedceļa būs četri divlīmeņa satiksmes mezgli, četri tuneļi, viens tilts, septiņi rotācijas apļi, papildu 16,2 km paralēlie ceļi, drošības barjeras, prettrokšņa siena, kā arī dažādi satiksmes organizācijas līdzekļi un papildu būves.
Pēc LVC paustā, vislielākā ceļa segas noslodze valstī ir uz Bauskas šosejas (A7). Šo ietekmi rada kravas transports (vilcēji ar puspiekabēm un kravas transports ar piekabi), kas intensīvi brauc pa Bauskas šoseju. Ceļa segas noslodzi mēra, pārrēķinot satiksmes plūsmu ekvivalentās 10 tonnu asīs. Lielā segas noslodze ir viens no iemesliem, kāpēc tiek realizēts Ķekavas apvedceļa projekts.
Valsts galvenā autoceļa A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) posms no Rīgas līdz blīvi apdzīvotajai Ķekavai ir viens no noslogotākajiem ceļa posmiem Latvijā ar satiksmes intensitāti aptuveni 17 000 automašīnu diennaktī. Satiksmes intensitāte uz šī ceļa trīs reizes pārsniedz smagā transporta optimālo skaitu, tādējādi būtiski pārsniedzot esošā ceļa caurlaides spēju.
Ziņu aģentūra BNS
18.10.2017.
Plānots, ka nākamā gada trešajā ceturksnī tiks izvēlēts piemērotākais kandidāts.
LVC atgādina, ka Ķekavas apvedceļš sāksies pie Rīgas robežas līdz pieslēgumam pie autoceļa Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7). No kopumā 17,5 kilometrus garā apvedceļa trases 11,45 kilometri būs divu brauktuvju ceļš ar četrām joslām. Uz apvedceļa būs četri divlīmeņa satiksmes mezgli, četri tuneļi, viens tilts, septiņi rotācijas apļi, papildu 16,2 kilometru paralēlie ceļi, drošības barjeras, prettrokšņa siena, kā arī dažādi satiksmes organizācijas līdzekļi un papildu būves.
Saskaņā ar LVC teikto interese par Ķekavas apvedceļa projektu no potenciālo sadarbības partneru puses pārsniedz gaidīto – informācijas dienā potenciālajiem projekta dalībniekiem piedalījās vairāk nekā 70 interesenti no dažādām valstīm.
Iepirkumā par dalību PPP projektā tiks vērtēti gan finansiālie kritēriji, kas saistīti ar pretendenta apgrozījumu, likviditāti, maksātspēju u.c., gan tehniskā kvalifikācija – pieredze ceļa infrastruktūras projektēšanā, iepriekšējā dalība līdzīgos infrastruktūras projektos u.c. Precīzas prasības vēl tiks definētas, izstrādājot iepirkuma dokumentāciju.
Partnerības iepirkuma līguma termiņš ir 23 gadi no tā noslēgšanas dienas, tostarp trīs gadi projektēšanas un būvniecības darbiem, bet 20 gadi – apsaimniekošanai. Projekta plānotais investīciju apmērs 23 gadu periodā ir 80-100 miljoni eiro.
Projektu potenciāli varētu finansēt ar Eiropas Investīciju bankas aizdevumu līdz 45% apmērā, Ziemeļu investīcijas bankas aizdevumu līdz 45% apmērā, kā arī privātā partnera ieguldījumu/subordinēto aizdevumu līdz 10% apmērā. Projekts arī kandidē uz Eiropas Stratēģiskā investīciju fonda jeb tā sauktā Junkera plāna finansējumu. Investīciju komitejas lēmums varētu būt gaidāms jūlija vidū.
Jau ziņots, ka valdība pērn martā atļāva sākt publiskās un privātās partnerības iepirkuma procedūru Ķekavas apvedceļa būvniecībai. LVC jau ir atpirkuši pusi no projekta īstenošanai nepieciešamajām zemēm. Noslēdzies ietekmes uz vidi novērtējuma process, kam pavasarī saņemts pozitīvs Vides pārraudzības valsts biroja atzinums, arī Ķekavas novada pašvaldība marta sākumā tam ir devusi akceptu.
Viens no iemesliem, kāpēc tiek realizēts Ķekavas apvedceļa projekts, ir lielā segas noslodze uz Bauskas šosejas (A7). Pēc LVC skaidrotā, uz šosejas ir vislielākā ceļa segas noslodze valstī, ko rada kravas transports (vilcēji ar puspiekabēm un kravas transports ar piekabi), kas intensīvi brauc pa Bauskas šoseju. Ceļa segas noslodzi mēra, pārrēķinot satiksmes plūsmu ekvivalentās 10 tonnu asīs.
Valsts galvenā autoceļa A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) posms no Rīgas līdz blīvi apdzīvotajai Ķekavai ir viens no noslogotākajiem ceļa posmiem Latvijā ar satiksmes intensitāti ap 17 tūkstošiem automašīnu diennaktī. Satiksmes intensitāte uz šī ceļa trīs reizes pārsniedz smagā transporta optimālo skaitu, tādējādi būtiski pārsniedzot esošā ceļa caurlaides spēju.
delfi.lv
10.07.2017.
Satiksmes ministrija (SM) valsts galvenā autoceļa projekta E67/A7 Ķekavas apvedceļš īstenošanai atsavinās nekustamos īpašumus teju 80 000 eiro vērtībā, par valdības lēmumu informē Dienas Bizness.
SM par 2816 eiro atpirks nekustamu īpašumu Staņķi C, kas sastāv no zemes vienības 0,02 hektāru platībā, zemes vienības 0,06 hektāru platībā un īpašuma Staņķi.Tāpat paredzēts par 3855 eiro atpirkt īpašumu Šmiti C, kas sastāv no zemes vienības 0,0042 hektāru platībā, zemes vienības 0,1082 hektāru platībā un īpašuma Šmiti. Plānots arī par 7913 eiro atsavināt nekustamā īpašuma Circeņi daļu, kas sastāv no zemes vienības 0,2229 hektāru platībā, un par 8502 eiro nekustamo īpašumu Lustes, kas sastāv no zemes vienības 0,2538 hektāru platībā.
Tāpat SM tērēs 41 889 eiro, lai atsavinātu nekustamā īpašuma Vecgaņģi-3 zemes vienību 0,86 hektāru platībā, un 6131 eiro, lai atsavinātu nekustamo īpašumu Mežvidi C, kas sastāv no zemes vienības 0,1522 hektāru platībā, zemes vienības 0,0071 hektāru platībā un īpašuma Mežvidi.
Plānots arī par 4498 eiro atsavināt nekustamo īpašumu Leine C, kas sastāv no zemes vienības 0,01 hektāra platībā un īpašuma Leine, savukārt par 2588 eiro paredzēts atpirkt nekustamo īpašumu Vairas C, kas sastāv no zemes vienības 0,0469 hektāru platībā un īpašuma Vairas.
SM norāda, ka minētie īpašumi tiek atsavināti transporta infrastruktūras attīstībai un atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai.
Valdība pērn martā atļāva sākt publiskās-privātās partnerības iepirkuma procedūru Ķekavas apvedceļa būvniecībai.
Attiecīgajā projektā plānota aptuveni 17,5 kilometru valsts galvenā autoceļa A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) posma apvedceļa (Ķekavas apvedceļa) izbūve ar divām braukšanas joslām katrā virzienā posmā no Rīgas robežas līdz autoceļam A5 Salaspils-Babīte (Rīgas apvedceļš) un tālāk vienu braukšanas joslu katrā virzienā līdz pieslēgumam pie autoceļa A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) tā 25.kilometrā.
Partnerības iepirkuma līguma termiņš paredzēts 23 gadi no tā noslēgšanas dienas, kas ietver projektēšanas un būvniecības darbiem trīs gadus, bet apsaimniekošanai – 20 gadu. Partnerības iepirkuma līguma plānotā līgumcena noteikta 160,606 miljonu eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa.
Eiropas Investīciju banka izteikusi gatavību nodrošināt 50% no projektam nepieciešamajiem līdzekļiem aizdevuma veidā.
Dienas Bizness
07.06.2017.
SM pirks nekustamo īpašumu “Jaunklintis C” Ķekavas pagastā, Ķekavas novadā, kas sastāv no trim zemes vienībām kopumā 0,46 hektāru platībā, par 15 993 eiro, tostarp īpašuma tirgus vērtība 12 512 eiro un mežaudzes vērtība 3481 eiro. Mežaudzi paredzēts nocirst.
Tāpat SM atsavinās nekustamā īpašuma “Lakstīgalu iela 1” daļu, kas sastāv no zemes vienības 0,13 hektāru platībā, Baložos, Ķekavas novadā par 24 301 eiro, tostarp īpašuma tirgus vērtība 19 977 eiro un kompensējamie zaudējumi 4324 apmērā, kas saistīti ar piekļuves likvidēšanu īpašumam no valsts galvenā autoceļa A7.
Kompensējamos zaudējumos ir iekļauti izdevumi par garāžas ēkas pārbūvi. Atdalāmajam un atsavināmajam nekustamajam īpašumam norit mērniecības darbi, līdz ar to zemes gabala platība var tikt precizēta.
SM norāda, ka minētie īpašumi tiek atsavināti transporta infrastruktūras attīstībai un atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai.
Raksta pilno versiju var lasīt aprinkis.lv
Rīgas apriņķa portāls aprinkis.lv
29.03.2017
Paredzētās darbības nosaukums: valsts galvenā autoceļa A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) posma no 7,90 km līdz ~25,0 km apvedceļa (Ķekavas apvedceļa) būvniecība.
Ierosinātājs: VAS “Latvijas valsts ceļi”, reģ. Nr. 40003344207, Gogoļa iela 3, Rīga, LV-1050, tālr. 67028169.
Iespējamās paredzētās darbības vieta: Ķekavas novads, Ķekavas pagasts un Baložu pilsēta.
Ziņojuma nosaukums: Valsts galvenā autoceļa A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posma no ~ 7,90 km līdz 25,0 km apvedceļa (Ķekavas apvedceļa) būvniecības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma aktuālā versija.
Ziņojuma sagatavotājs: SIA “Vides eksperti” sadarbībā ar SIA “Projekts 3”.
Informācija par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru:
Ietekmes uz vidi novērtējums veikts pamatojoties uz Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) 2015.gada 20.maija lēmumu Nr.129 „Par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu” un saskaņā ar normatīvajos aktos un 2016.gada 17.februārī VPVB izsniegtajā Programmā ietekmes uz vidi novērtējumam valsts galvenā autoceļa A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) posma no 7,90 km līdz ~25,0 km apvedceļa (Ķekavas apvedceļa) būvniecībai noteikto. Ziņojums sagatavots 2016.gada 8.augustā. Novērtējuma ziņojuma sabiedriskā apspriešana notika laika posmā no 2016.gada 9.augusta līdz 2016.gada 10.septembrim. Novērtējuma ziņojuma sabiedriskās apspriešanas sanāksme notika 2016.gada 25.augustā Ķekavas kultūras namā, Gaismas ielā 17. 2016.gada 12.septembrī saņemts atzinums no VVD Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes, 8.septembrī no Ķekavas novada pašvaldības. Tāpat saņemti arī vairāku novada iedzīvotāju un uzņēmēju komentāri par izstrādāto ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu. Novērtējuma ziņojums precizēts saskaņā ar sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtajiem komentāriem un Vides pārraudzības valsts birojā iesniegts 2016.gada 1.novembrī. 2016.gada 27.decembrī saņemti Vides pārraudzības valsts biroja komentāri par izstrādāto Novērtējuma ziņojumu. Novērtējuma ziņojums papildināts saskaņā ar saņemtajiem Vides pārraudzības valsts biroja komentāriem un atkārtoti iesniegts Vides pārraudzības valsts birojā 2017.gada 19.janvārī. Ziņojuma aktuālā versija pieejama SIA “Vides eksperti” mājas lapā videseksperti.lv sadaļā “Projektu dokumenti”.
SIA “Vides eksperti”
23.01.2017
Paredzētā darbība – valsts galvenā autoceļa A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posma no ~ 7,90 km līdz ~ 25,0 km apvedceļa (Ķekavas apvedceļa) būvniecība
Paredzētās darbības norises vietas: Ķekavas novads, Ķekavas pagasts un Baložu pilsēta
Paredzētās darbības ierosinātājs: VAS “Latvijas Valsts ceļi”, reģ. Nr.40003344207, Gogoļa iela 3, Rīga, LV – 1050, tālr. 67028169
Iesnieguma parakstīšanas datums un vieta: 2017.gada 3.marts, Rīga
Atzinums Nr.5 Par valsts galvenā autoceļa A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posma no ~ 7,90 km līdz ~ 25,0 km apvedceļa (Ķekavas apvedceļa) būvniecības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu:
1.sējums
2.sējums
SIA “Vides eksperti”
23.01.2017