Aicinām novada iedzīvotājus piedalīties sabiedriskajā apspriešanā, lai nobalsotu par vienu no diviem Ilzes Lībietes un Jura Ivanova izstrādātajiem Ķekavas pilsētas ģerboņa metiem.
13. jūnijā plkst. 16.00 Ķekavas pagasta bibliotēkā norisinājās tikšanās ar Ķekavas novada pašvaldības Simbolikas komisiju un māksliniekiem, un klātesošie varēja nobalsot par vienu, sev tīkamāko no diviem ģerboņa metiem. Balsošana Ķekavas pagasta bibliotēkā turpināsies līdz piektdienas, 16. jūnija, pievakarei. Piektdien laikā no 19.00 – 21.00 un sestdien laikā no 11.00 – 19.00 ģerboņu meti būs apskatāmi un balsošanas urnas pieejamas novada svētku informācijas teltī Skolas ielā 2, Ķekavā (Ābeļdārzā pie Sarkanās skoliņas).
Tikšanās laikā māksliniece Ilze Lībiete ieskicēja ģerboņu tapšanas vēsturi. Senākā izpildījumā ģerboņi bija apzīmēti vairogi, vērsti pret ienaidnieku. Heraldika ir saistīta ar simboliku un emblemātiku, tā ir cieši saistīta ar ieroču attīstību un to izmantošanas veidu. Vairumā zemju ģerbonis un ierocis ir viens vārds.
Vārds – heraldika, cēlies no heroldiem, ģerboņu pazinējiem. Heraldikas zīmes ne vienmēr var interpretēt tieši, jo tās mēdz būt abstraktas. Piemēram, kā Ķekavas pilsētas 1. metā mākoņgriezums, kas simbolizē līkumoto Ķekaviņas upes tecējumu.
Mūsdienās heraldika ir vēstures zinātnes palīgdisciplīna ar stingri reglamentētu metodoloģiju, struktūru un terminoloģiju, kas ir saistoša ikviena jauna ģerboņa izstrādē. Valsts heraldikas komisijai konsultatīvā kārtībā tika iesniegti vairāk nekā 20 Ķekavas pilsētas ģerboņu meti. Komisija par piemērotiem atzina divus.
Nosaukums Ķekava ir cēlies no senindoeiropiešu valodas, kurā “kek” nozīmē “liekt, līks”, un “av(e)” – “mitrināt, aprasināt, tecēt”. Tāpēc šajā metā ģerbonis ir skaldīts ar mākoņgriezumu.
Ķekavas pilsēta atrodas starp Vidzemi un Zemgali. Tāpēc metā izmantots sudraba lauks, kas sasaucas ar Vidzemes novada vēsturisko ģerboni, un zilais lauks, kas sasaucas ar Zemgales novada vēsturisko ģerboni.
Visbeidzot zelta astoņstaru zvaigzne ģerboņa metā mantota no Ķekavas pagasta un Ķekavas novada ģerboņiem, un ir vienojošais elements. Tā simbolizē pārākumu, patstāvību, aizgādību, modrību un tiekšanos augšup. Ķekavas pilsētai tā ir varoņu zvaigzne, ceļa zvaigzne un izaugsme.
Strādājot pie ģerboņa meta, mākslinieki daudz laika pavadījuši Ķekavas novadpētniecības muzejā gan sarunās ar vēsturniekiem, gan pētot muzeja krājumus. Māksliniece I. Lībiete: “Vietvārds “Ķekava” zināms jau kopš 15. gadsimta, apdzīvotās vietas vārdu vācu valodā variējot “Kekau”, “Kekkau, “Keckau”. Vārds ir arī hidronīms, kas apzīmē cauri Ķekavai plūstošo līkumoto Ķekavas upi pie ietekas Daugavā. Tāpat Ķekavai vienmēr cauri vijies ceļš un tā atrodas uz Vidzemes un Zemgales robežas.”
Saprotot, ka Ķekava vienmēr bijusi un līdz ar jaunā apvedceļa, kā arī Rail Baltica izbūvi vēl vairāk kļūst par ceļu uz Eiropu, tajā attēlots sudraba aplis, ko heraldikā dēvē par ciklamoru, ar četrām izejām zilā laukā. Zelta astoņstaru zvaigzne simbolizē izaugsmes pilsētu ar skaidrojumu no iepriekšējā meta.
Velga Kūkuma, Simbolikas komisijas pārstāve: “Tas ir moderna, askētiska ģerboņa meta paraugs, kas asociatīvi saistās ar nepārtrauktu kustību, attīstību, loģistiku.”
Pēc tam, kad savu viedokli ar balsojuma starpniecību par vienu no metiem būs izteikuši novada iedzīvotāji, Simbolikas komisija virzīs jautājuma izskatīšanu Ķekavas pilsētas ģerboņa apstiprināšanai Domē. Visbeidzot ģerbonis tiks apstiprināts Valsts Heraldikas komisijā un ienests Valsts ģerboņu reģistrā.
Administratīvā pārvalde