Lai nodrošinātu plānveidīgu labiekārtošanas, rotaļlaukumu, apstādījumu un aktīvās atpūtas zonu attīstību, ievērojot vienotas vadlīnijas, apstiprināts Ķekavas novada labiekārtošanas plāns turpmākajiem septiņiem gadiem.
Lai izstrādātu jauno Labiekārtošanas plāna koncepciju, kas aptver visa novada teritoriju, tostarp administratīvi teritoriālās reformas rezultātā pievienoto Baldones pilsētu un pagastu, 2022. gada nogalē tika organizēts iepirkums par Ķekavas novada Labiekārtošanas plāna aktualizācijas izstrādi. Iepirkuma rezultātā pašvaldība slēdza līgumu ar SIA “Grupa93”, kas izvērtēja līdz šim padarīto un kopā ar pašvaldības speciālistiem izstrādāja rīcības plānu publiskās ārtelpas attīstīšanai un finansējuma piesaistei.
“Šāda plānošanas pieeja ļauj realizēt pārdomātus labiekārtošanas darbus un daudzveidīgas rekreācijas iespējas publiskajā ārtelpā dažādām sabiedrības grupām. Vienotais redzējums par novada labiekārtošanu paredz uzlabot esošās atpūtas vietas un veidot jaunas, nodrošinot ērtu sasniedzamību gājējiem, velosipēdistiem visā novada teritorijā” stāsta Ķekavas novada pašvaldības Attīstības un būvniecības pārvaldes teritorijas plānotāja Iveta Zālīte.
Iedzīvotāju un pašvaldības redzējums saskan
Jaunā labiekārtojuma plāna izstrādes ietvaros norisinājās vairāki sabiedrības iesaistes pasākumi – iedzīvotāju aptauja, divas sanāksmes (attālināti un klātienē), kā arī sagatavotā labiekārtojuma plāna projekta sabiedriskā apspriešana. Tāpat tika organizēta tikšanās ar Ķekavas novada nevalstiskajām organizācijām. Saņemtos priekšlikumus izvērtēja darba grupa un tie tika iestrādāti rīcības plānā.
Iedzīvotāju aptaujā piedalījās 745 respondenti. Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, Ķekavas novada iedzīvotāji vispozitīvāk vērtē īslaicīgās atpūtas vietas un piedāvātās sporta aktivitātes, bet sagaida uzlabojumus bērnu rotaļu laukumu pieejamībā un aprīkojumā, kā arī ierosina jaunu veloceļu izveidi.
Kā stāsta projekta vadītāji, iedzīvotāju sniegtie priekšlikumi kopumā atbilst pašvaldības redzējumam – Rīcības plānā ir ietverta veloinfratsruktūras attīstība Ķekavas novadā, un virkne plānoto aktivitāšu ir saistītas ar jaunu veloceļu un apvienoto gājēju un veloceļu izbūvi. “Papildus aktivitātes un savienojumus varēs plānot pēc jaunā apvedceļa izbūves pabeigšanas, kad tiks izbūvēti tā ietvaros paredzētie infrastruktūras objekti,” saka I.Zālīte. Publiskās ārtelpas labiekārtošanas plānos ietilpst arī 13 jaunu rotaļu, aktīvās atpūtas un sporta laukumu izveide. Jau šoruden pašvaldība labiekārtos 10 bērnu rotaļu laukumus visā novada teritorijā.
Labiekārtošanas projekti apkopoti interaktīvā kartē
Labiekārtošanas plānā ir ietvertas lietišķās atpūtas vietas ielu telpā (soliņu, atkritumu tvertņu izvietojums ikdienas gājēju maršrutos), gājēju infrastruktūra, sabiedriskā transporta pieturas, bērnu rotaļu un sporta laukumi, dabas un apstādījumu teritorijas, kā arī atpūtas vietas pie ūdens. Labiekārtošanas koncepcija ir izveidota vairākos līmeņos, paredzot to, kādām labiekārtotām vietām būtu jābūt sasniedzamām noteiktā rādiusā katrā no līmeņiem.
Esošie un plānotie publiskās ārtelpas attīstības projekti apkopoti interaktīvā kartē, kur tos iespējams atlasīt pēc objektu kategorijas un aplūkot, atbilstoši projekta statusam, sasniedzamības areālam un citiem lielumiem. Tā, piemēram, velomaršrutu kartē iespējams iepazīties ar velo un gājēju ceļu segumu un izmantošanas veidu, savukārt bērnu un aktīvās atpūtas laukumu kartē – izpētīt esošo un plānoto laukumu izvietojumu un atbilstību lietotājam (pēc vecuma grupas). Paredzēts, ka karte tiks atjaunota Labiekārtošanas plāna īstenošanas gaitā.
Aktualizētais Ķekavas novada Labiekārtošanas plāns apstiprināts Ķekavas novada domes 19. jūlija sēdē. Aicinām iepazīties ar labiekārtošanas plānu un interaktīvo karti.
Labiekārtošanas plāns:
- 1.sējums un tā pielikumi.
- 2.sējums un tā pielikumi.
- Sabiedrības iesaistes ziņojums.
Ievērojot vienotas vadlīnijas, ir izstrādāts Ķekavas novada labiekārtošanas attīstības piedāvājums turpmākajiem septiņiem gadiem, turklāt, pašvaldības aicināti, novada iedzīvotāji līdz 6. decembrim varēja izteikt savu viedokli un ierosinājumus šā plāna pilnveidošanai.
Labiekārtošanas koncepcija ir izveidota vairākos līmeņos, paredzot to, kādām labiekārtotām vietām būtu jābūt sasniedzamām noteiktā rādiusā katrā no līmeņiem. Vienotais redzējums par novada labiekārtošanu paredz gan uzlabot esošās atpūtas vietas, gan veidot jaunas, lai tās būtu ērti sasniedzamas gājējiem, velosipēdistiem un aptvertu visu novada teritoriju. Piemēram, plāna ietvaros ir domāts, kā pašvaldības iespēju robežās iedzīvotājiem varētu palielināt piekļuvi un pilnveidot atpūtas vietas pie Daugavas un iezīmēt veloceliņu tīkla izveidi no Daugmales līdz Rīgai.
Šāda plānošanas pieeja ļaus realizēt pārdomātus labiekārtošanas darbus un piedāvāt daudzveidīgas atpūtas iespējas gan jaunajām ģimenēm, gan senioriem un aktīva dzīvesveida piekritējiem, kā arī novada viesiem.
Plānā ir ietvertas lietišķas atpūtas vietas ielu telpā (soliņu, atkritumu tvertņu izvietojums ikdienas gājēju maršrutos), sabiedriskā transporta pieturas, bērnu rotaļu un sporta laukumi, dabas un apstādījumu teritorijas, kā arī atpūtas vietas pie ūdens. Objektos ir plānots izmantot vienotu Ķekavas novada vizuālo identitāti, veidojot novadu pievilcīgāku un vienotā stilā labiekārtotu.
Aicinām iepazīties ar plāna projektu un interaktīvo karti.
Plāna izstrādātāji – SIA “100 acorns”, kas plānu izstrādājuši sadarbībā ar SIA “LANDSHAPE” un SIA “Grupa 93”.
Ar Ķekavas novada labiekārtošanas plānu var iepazīties šeit:
Ķekavas novada pašvaldības izpilddirektorei Jolantai Jansonei jautājām, kāpēc pašvaldība šādu plānu veido un ko konkrētu tas dos, savukārt plāna izstrādātāja – uzņēmuma “100 Acorns” – pārstāvim Ģirtam Runim vaicājām, kāds ir uzņēmuma redzējums un ko viņi var piedāvāt Ķekavas novada attīstībai.
Galvenais uzdevums – paskatīties no malas
Kā sarunā ar “Rīgas Apriņķa Avīzi” pastāstīja Ķekavas novada pašvaldības izpilddirektore Jolanta Jansone, galvenā problēma, izstrādājot šo plānu, bijis faktors, ka Ķekavas novadam nav viena vēsturiskā centra. “
Tādēļ, lai izveidotu vienotu veselumu – ar noformējumu, funkcionalitāti un pieejamību –, bija nepieciešams speciālists, kuram jau ir pieredze publiskās ārtelpas plānošanā un kurš zina, kā jau izveidotās lietas salikt kopā vienotā sistēmā. Turklāt mums šķita svarīgi uzzināt, kā šīs lietas redz arī novada iedzīvotāji. Tādēļ novembra beigās Daugmalē, Ķekavā un Baložos organizējām trīs domnīcas, lai cilvēki varētu ieteikt konkrētas lietas. Tas ļāva ieraudzīt kopainu, kā lietas varētu izskatīties rīt vai parīt. Tādējādi, lemjot par budžetu, būs vieglāk pieņemt lēmumu, ja ir nākotnes redzējums par konkrētām vajadzībām – piemēram, šogad kaut ko darīsim Baložos, nākamgad solīšus spersim Daugmalē vai Ķekavā. Un, ja naudas būs vairāk, tad arī vairāk varēs izdarīt.”
To stāstot, Jolanta Jansone norāda – topošais plāns varētu būt galvenais atbalsts, pieņemot budžeta lēmumus, jo “šī būs iespēja paskatīties, ko no tā visa varam izmantot”. Vēl ļoti svarīga ir nianse, ka ikvienā no trim vēsturiskajām novada vietām – Ķekavā, Baložos un Daugmalē – attīstība notikusi atbilstoši vēsturiskajai situācijai, vajadzībām, taču līdz šim nav bijis vienots koptēls. Tāpēc topošajā labiekārtošanas plānā ir mēģināts iezīmēt kopējo risinājumu, kādas turpmāk varētu izskatīties, piemēram, ceļmalas, autobusu pieturvietas, apstādījumi, gājēju un veloinfrastruktūra u. tml. “Tapušais plāns ir atbalsta instruments, palīgs ar ieteikumu raksturu mums, deputātiem, un arī iedzīvotājiem, un tālāk tas jau ir mūsu kopdarbs – ko mēs izveidosim. Protams, viss būs atkarīgs no budžeta,” nākotni ieskicē J. Jansone.
Līdz pagājušās nedēļas beigām izteikt savu viedokli par topošo plānu bija aicināti arī novada iedzīvotāji, un, kā atklāj novada pārstāve, visās trijās domnīcās cilvēki tiešām izteikuši konstruktīvas idejas un risinājumus, savukārt elektroniski saņemti 137 priekšlikumi, turklāt ļoti daudzi bijuši tieši par labiekārtojuma elementiem – kur ko izvietot, kādus cilvēki gribētu redzēt rotaļu un sporta laukumus, kā uzlabot drošību, piemēram, iekārtojot apgaismojumu uz ceļiem, pa kuriem pārvietojas skolēni utt. “Iedzīvotāji ļoti skaidri zina, ko grib,” saka J. Jansone un piebilst, ka pirmie labiekārtošanas darbi – autobusu pieturvietu sakārtošana – notiks jau nākamgad. “Būs arī lielās lietas!” viņa sola.
Izstrādāt novada labiekārtošanas plānu palīdzējis uzņēmums “100 Acorns”, kas uzvarēja izsludinātajā iepirkumā un par kuru Jolanta Jansone ar atzinību saka: “Mums ir ārkārtīgi veicies, ka, slēdzot līgumu ar uzņēmumu ar neilgu pieredzi, esam papildus ieguvuši iespēju strādāt ar tā sadarbības partneriem – vadošajiem pilsētplānošanas uzņēmumiem – SIA “Grupa93” un SIA “Landshape”, kas šajos jautājumos, tā teikt, ir apēdušas pudu sāls, līdz ar to mēs esam dabūjuši labākos speciālistus Latvijā.”
Sakārtota publiskā ārtelpa un pieeja Daugavai
“Mēs kā nozares profesionāļi un praktiķi, sadarbojoties ar ainavu arhitektiem un citiem speciālistiem, ļoti cītīgi veidojām plānu, jo tā ir tieša dzīves kvalitātes mēraukla – cik ērti, funkcionāli, skaisti, ekoloģiski, zaļi vai kā citādi mēs dzīvojam,” stāsta SIA “100 Acorns” pārstāvis Ģirts Runis, atzīstot – pirms ķerties pie labiekārtošanas plāna izstrādāšanas, viņiem bijis svarīgi saprast, kas novadā jau ir, kāda ir infrastruktūra, kas tiek izmantots šobrīd, kādas ir tendences un tradīcijas attiecībā uz šobrīd izmantoto labiekārtojumu un apstādījumiem. Nākamais solis bijis saprast, kas nepieciešams, ņemot vērā, ka katru gadu tieši dzīves kvalitātes uzlabošanai un apkārtējās vides labiekārtošanai tiek atvēlēts salīdzinoši neliels finansējums.
“Vadlīnijas jeb plānu izstrādājām turpmākajiem pieciem līdz septiņiem gadiem, kas nozīmē, ka nedrīkstējām sapņot, jo budžets un laiks bija ierobežots,” rezumē Ģ. Runis, piebilstot – šā iemesla dēļ plāna izstrādātāji secinājuši, ka ļoti saprātīgi būtu vispirms sakārtot tā saukto lietišķo infrastruktūru.
“Galvenokārt tās ir atpūtas vietas, sabiedriskā transporta pieturvietas uz galvenajiem ceļiem, lai tām būtu secīgs un vienmērīgs pārklājums – lai, teiksim, ik pēc 250 metriem ceļa malā cilvēkiem būtu iespēja atpūsties un lai sabiedriskā transporta pieturvietas būtu ērtas. Otra lieta ir atpūtas laukumi, bērnu rotaļlaukumi un sporta laukumi, jo ļoti svarīgi ir apzināties, ka liela daļa Ķekavas novada iedzīvotāju ir vecuma grupā līdz 18–21 gadam un viņiem ir specifiskas vajadzības publiskās ārtelpas lietošanā. Tāpēc arī šeit mēs radījām secīgu pārklājumu, sasniedzamību līdz aktivitātes vietām, jo, ņemot vērā mūsu pieredzi, esam pārliecināti, ka šīs aktivitāšu vietas nedrīkst atrasties tālāk kā 10 minūšu gājienā no mājām, pretējā gadījumā tās netiek izmantotas.
Jo vairāk mēs cilvēkus dabūsim ārā svaigā gaisā, jo spēcīgāka sabiedrība un sakoptāka apkārtne mums būs! Un tas uzliek smagāku slodzi pašvaldībai, lai radītu kvalitatīvāku ārtelpu, ar vienkāršām metodēm panākamu, skaidri saprotamu un pareizi savienotu, lai nogurušais cilvēks varētu pēc iespējas kvalitatīvāk atpūsties.”
Stāstot par to, kas paveikts Ķekavas novada labiekārtošanas plānošanā, Ģ. Runis atgādina, ka puse novada ģerboņa ir zilā krāsā, kas simbolizē Daugavu. “Ja pajautāsiet “vidējam pilsonim”, ar ko viņam saistās Ķekavas novads, domāju, reti kurš pateiks, ka ar Daugavu un ka novads atrodas Daugavas krastā ļoti garā krasta līnijā.” Tiesa, viņš arī piebilst, ka dažādu iemeslu dēļ publiska piekļuve Daugavai faktiski ir nogriezta, tāpēc “mēs jau varam skaisti runāt, bet privātīpašnieki, kas ir izcīnījuši vietu “pirmajā rindā”, man oponēs. Taču man liekas, ka Latvijas skaistākajām upēm ir jābūt publiski pieejamām. Privātīpašniekiem jāapzinās, ka cilvēkiem vismaz būtu jātiek garām viņu īpašumiem un ka nav ilgtspējīgi privatizēt vietas, kas ir sabiedrības vērtība.” Tāpēc izstrādātajā plānā ir tendence tuvākajos piecos gados atrast punktveida pieejas pie ūdens – gan atpūtas vietas, gan peldvietas, kur tas iespējams, un pēc tam tiks meklēti iespējamie savienojumi.
Izstrādājot plānu, vērā ņemti arī novada iedzīvotāju ieteikumi, un, kā atklāj Ģirts Runis, tajos dominējis viss iepriekšminētais “ar lielu uzsvaru uz gājēju un veloceliņu savienojumiem, jo – nav jēgas uzbūvēt punktu, pie kura tu nevari piekļūt. Manuprāt, tas ir ļoti būtiski – visām Latvijas pašvaldībām saprast, ka, ja, piemēram, Ķekavas novadā dzīvo aptuveni 25 tūkstoši cilvēku, reāli ar auto pārvietojas mazākums no viņiem. Tad kāpēc mēs projektējam, plānojam un būvējam ar akcentu uz autotransportu? Manuprāt, tas ir absurdi. Manuprāt, vairāk ir jārūpējas par visneaizsargātāko sabiedrības daļu un to, ko tā visvairāk lieto. Ja salīdzina infrastruktūras būvēšanas un uzturēšanas izmaksas, tad gājēju, velo un mobilitātes infrastruktūra kalpo daudz ilgāk un ir lētāka nekā autotransporta infrastruktūra.”
www.aprinkis.lv
16.12.2019.