Tūrisms
Ķekava ir ciems Latvijā, Ķekavas novada un Ķekavas pagasta centrs. Tā atrodas tikai 17 km attālumā no Rīgas centra un 8 km attālumā no tuvākās pilsētas — Baložiem. Ķekavā dzīvo gandrīz 6000 iedzīvotāju, aptuveni pusē no Latvijas pilsētām iedzīvotāju skaits ir mazāks.
Pēc etimologa Konstantīna Karuļa versijas “Ķekava” ir baltu cilmes vārds: senindoeiropiešu valodās sakne “kek” nozīmē “liekt, līks”, bet “av(e)” — “mitrināt, aprasināt, tecēt”. Šis hidronīms, iespējams, atspoguļo Ķekavas upes tecējumu: augštecē tā tek paralēli Daugavai, bet vidustecē ir daži krasi līkumi, pagriežoties uz ieteku Daugavā.
Senatnē Ķekavas novads bija samērā reti apdzīvota teritorija zemgaļu valsts Upmales ziemeļdaļā, ar jauktu etnisko sastāvu. Senlietas, kas atrastas Sauliešu pilskalna vietā un arheoloģiskajos izrakumos Klaņgu pilskalnā, raksturīgas baltu kultūras apgabalam, ko saista ar senajiem zemgaļiem 1. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Zemgaļu kultūras uzplaukuma kulminācija bija 5.—7.gadsimtā. Daugavas labajā krastā pirms vācu ekspansijas bija izveidojušās Daugavas līvu zemes; arī Doles salā un teritorijā ap seno zemgaļu Pļavniekkalna apmetni 13. gadsimtā dzīvojuši lībieši.
Ķekavas muiža ar ūdensdzirnavām dokumentos pirmoreiz minēta ordeņa un Rīgas prāvesta zemes strīda dokumentos 1435. gadā. Līdz Livonijas karam Ķekava atradās Rīgas arhibīskapijas Doles draudzes novadā, kuru pēc Viļņas ūnijas noslēgšanas iekļāva Polijas-Lietuvas kopvalstij piederošās Livonijas Pārdaugavas hercogistes teritorijā. Uz laiku Doles draudzes novads tika pievienots Kurzemes un Zemgales hercogistei, bet pēc Poļu-zviedru kara — iekļauts Zviedru Vidzemes sastāvā.
Pēc Lielā Ziemeļu kara Ķekavu iekļāva Krievijas impērijas Vidzemes guberņā. 18. gadsimta beigās uzcelta Doles-Ķekavas luterāņu baznīca, kas šobrīd atrodas ciema centrā. Ķekavas apkārtni nopostīja 1812. gada kaujās pie Ķekavas, tomēr, pateicoties ģeogrāfiski izdevīgajam novietojumam — Rīgas tuvumam, sarukušais iedzīvotāju skaits strauji papildinājās ar ienācējiem, un saimnieciskā dzīve atkal atjaunojās. Daudz posta nodarīja arī 20. gadsimta kari. Pirmā pasaules kara Ķekavas kaujām drīz sekoja lielinieku un pēc tam Bermonta armijas uzbrukums Rīgai. Lieli postījumi bija arī Otrā pasaules kara beigu posmā — 1944. gada septembrī un oktobrī, par ko liecina daudzie brāļu kapi un kauju piemiņas vietas pagasta teritorijā.[3]
Ķekavas veidošanos tagadējā izskatā lielā mērā noteica kolhoza “Ķekava” izveidošana 1969. gadā. Dzīvi Ķekavā būtiski izmainīja putnu fabrikas uzcelšana, līdz ar kuru izauga arī tās strādnieku ciemats ar daudzstāvu apbūvi. Neraugoties uz lielo iedzīvotāju skaitu, Latvijas PSR laikā Ķekava nebija pilsētciemats, šeit atradās kolhoza un Ķekavas ciema administrācija, bet pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas — Ķekavas pagasta padome. 2009. gadā administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Ķekava kļuva par novada centru.