Izstāde “Dziesmu svētki Ķekavas novadpētniecības muzeja krājumā”

17. jūnijā Ķekavas novadpētniecības muzejā apskatei tiks atvērta jauna ceļojošā izstāde “Dziesmu svētki Ķekavas novadpētniecības muzeja krājumā”. Tā vēsta par vietējo amatierkolektīvu piedalīšanos Dziesmu un deju svētkos gandrīz visā to vēstures garumā.

Ekspozīcijā  ir vairāk nekā 60 fotogrāfijas un tekstu papildina fragmenti no intervijām ar Ķekavas novada kultūras darbiniekiem: Ritu un Arvīdu Platperiem, Aiju Āri, Vitu Timermani, Vēsmu Ozoliņu, Aiju Vitmani un Intu Rēvoldi. Kā saka A. Platpers: “Dziesmu svētki – tas nav tikai tā, ka kolektīvs vienkārši sanāk kopā, aizbrauc uz Rīgu un padzied. Īpaši lauku koriem piedalīšanās Dziesmu un deju svētkos ir milzīgs emocionāls pārdzīvojums, īsta emociju virsotne!”

Šogad atzīmējam 150 gadus, kopš I Vispārīgajos latviešu Dziedāšanas svētkos Rīgā  1873. gadā aizsākās Dziesmu svētku tradīcija. Tikai Pirmajos un vēl pāris Dziesmu svētkos neviens koris no mūsdienu Ķekavas novada teritorijas nav piedalījies. Bet ir zināms, ka gatavojoties II Vispārīgajiem latviešu Dziedāšanas svētkiem 1880. gadā, Rīgas Latviešu biedrības Dziesmu svētku komitejai Pulkarnes jaukto kori bija pieteicis šī kolektīva vadītājs skolotājs Pēteris Dālmanis.

Dziesmu svētku vēsture ir arī Latvijas, mūsu tautas un katra novada vēsture, kas ikreiz atspoguļo sabiedriski politisko, ekonomisko un kultūras situāciju valstī. Laikmetu griežos mainījās ne vien valsts un katra pagasta valdība un administratīvi teritoriālais iedalījums, bet arī paši amatierkolektīvi, to nosaukumi, dalībnieki, saimnieki un vadītāji. Tā, piemēram, P. Āboltiņa 1938. gadā uzņemtajā fotogrāfijā redzams, ka Mežinieku koris darbojies Iecavas pagastā. Savukārt 2023. gadā šo apkaimi, kas ietilpst Ķekavas novadā, pārstāv kapela “Brička”.

Mūsdienu Ķekavas novads patlaban sevī ietver trīs pilsētas: Baldoni, Baložus un Ķekavu, kā arī Katlakalna un Daugmales pagastus.  Visos tajos ļaudis nekad nav bijuši skubināmi uz kopīgu muzicēšanu un citām nodarbēm. Un var manīt, cik spēcīgi  ekonomika ietekmē arī kultūras situāciju. Izstādē, piemēram, aplūkojama fotogrāfija, kurā redzams Ķekavas ciema deju kolektīvs ar tā vadītāju Indriķi Teivānu 1965. gadā. Tolaik dibinājās Ķekavas PMK, ko sāka vadīt Teivāns un kas vēlāk kļuva par vienu no slavenākajām būvorganizācijām Latvijā. Tā Ķekavā uzbūvēja arī kultūras namu. Tur, pateicoties enerģiskajai vadībai, gluži kā sēnes pēc lietus sāka rasties dažādi amatierkolektīvi: kori, deju un vokālie  ansambļi, lauku kapela, pūtēju orķestris un tautas lietišķās mākslas studijas… Tos vadīja tolaik jauni cilvēki, no kuriem vairāki vēlāk kļuva par pazīstamiem kultūras darbiniekiem, piemēram, Jānis Grigalis, Arvīds Platpers u. c.

Kā intervijā atceras Ķekavas Kultūras centra direktore Vēsma Ozoliņa, kurai 2023. gada Dziesmu svētki būs jau divpadsmitie, kuros viņa iesaistīta: “Ar katru reizi Ķekavas kolektīvu, kuri piedalījās Dziesmu un deju svētkos, kļuva arvien vairāk. Visemocionālākie Dziesmu un deju svētki? Padomjlaikos tas varbūt bija 1985. gadā. Tad Haraldam Mednim nebija paredzēts diriģēt kopkori, bet visa lielā dziedātāju saime to pieprasīja, viņš iznāca virsdiriģenta tribīnē, un skanēja “Gaismas pils” meistara vadībā. Emocijām pilni bija arī Dziesmu un deju svētki 1990. gadā – pirmie atjaunotajā neatkarīgajā Latvijā. Bet varbūt visvairāk emociju bija 1998. gada Dziesmu un deju svētkos, kad mēs kopā ar Ķekavas ciema padomes priekšsēdētāju Vildes kungu uz Mežaparka Lielās estrādes saņēmām balvu “Lauku kultūras nams ar vislielāko pašdarbības kolektīvu skaitu”. Tā lielā zilā vāze vēl tagad stāv mūsu kultūras namā.”

No Ķekavas novada 2023. gada Dziesmu un deju svētkos piedalīsies vairāk nekā 30 amatierkolektīvi. To vidū ir tādi labi pazīstami vārdi kā  Tautas deju ansamblis “Zīle”, vīru koris “Ķekava”, sieviešu koris “Daugaviete”, senioru deju kopa “Sidrabaine”, jauktais koris “Mozaīka”, folkloras kopa “Rāmupe”, koklētāju ansamblis ‘’Dzītari” un vēl daudzi citi. Un tieši no Ķekavas Kultūras centra kolektīviem nāk šī gada svētku viens no visvecākajiem dalībniekiem: jau 53. gadu vīru korī “Ķekava” kopš tā pirmā mēģinājuma dzied Arnis Auziņš.

Ceļojošā izstāde “Dziesmu svētki Ķekavas novadpētniecības muzeja krājumā” būs izvietota Ķekavas novadpētniecības muzeja skatlogos līdz 2. septembrim.