Lai pasargātu sevi, līdzcilvēkus un īpašumus, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina iedzīvotājus un pašvaldības vēl šogad attīrīt sev piederošās teritorijas no sausās zāles un kultūraugu atliekām, savākt koku zarus un lapas, kā arī atkritumus, lai pavasarī neizceltos postoši ugunsgrēki. Tomēr jāņem vērā, ka lapu, sausās zāles un zaru dedzināšana ugunskurā ir pieļaujama tikai tajās pašvaldībās, kur tas atļauts ar pašvaldību saistošo noteikumu regulējumu.
“Iestājoties rudenim, gandrīz katru dienu, bet īpaši nedēļas nogalēs, uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 pienāk vairāki zvani par tālumā redzamiem dūmiem. Ugunsdzēsēji glābēji visbiežāk notikuma vietā konstatē, ka tiek kurināts ugunskurs. Diemžēl bieži šie ugunskuri ir atstāti bez uzraudzības, kas var izraisīt plašāku ugunsgrēku. Aicinām cilvēkus atcerēties, ka ne visu pašvaldību teritorijās ir atļauts kurināt ugunskurus! Un ja tie ir atļauti, tad nepieciešams izvēlēties drošu vietu un liesmas nepārtraukti pieskatīt! Savukārt, aculieciniekiem, pirms zvanīšanas uz tālruņa numuru 112, ja tas iespējams, ir jāpieiet vai jāpiebrauc tuvāk, lai pārliecinātos par sadūmojuma cēloni un varētu sniegt precīzāku informāciju par notiekošo”, uzsver VUGD …
Ugunskuru kurināšana iespējama tikai tad, ja to atļauj pašvaldību saistošie noteikumi
Pirms ugunskuru kurināšanas jāpārliecinās, vai konkrētās pašvaldības saistošie noteikumi atļauj tos kurināt. Ja tas ir aizliegts, par neatļautu ugunskura kurināšanu var tikt piemērots administratīvais sods. Svarīgi pirms ugunskura kurināšanas izvēlēties tam piemērotu vietu – ugunskurus drīkst veidot drošā attālumā no ēkām, kokiem, žogiem un degošiem materiāliem. Ugunskura vieta jānorobežo, piemēram, aprokot apkārt zemi vai apliekot akmeņus. Īpaša piesardzība jāievēro vējainā laikā, kad vējš dzirksteles var aiznest lielā attālumā un, tām nokļūstot degtspējīgos materiālos, var notikt aizdegšanās. Pametot ugunskura dedzināšanas vietu, jāpārliecinās, ka ugunskurs ir pilnībā nodzēsts! Ugunskuros nedrīkst dedzināt plastmasas izstrādājumus un riepas, jo tie sadegot rada indīgus dūmus, un apkārtējie var saindēties ar degšanas produktiem.
Kūlas ugunsgrēki iespējami tikai nesakoptā teritorijā
VUGD novērojumi liecina, ka kūlas ugunsgrēki ir jau cīņa ar sekām, jo sakoptā īpašumā pavasarī neveidojas sausā zāle un nav iespējama tās degšana. Arī šogad VUGD aicina parūpēties par savu īpašumu rudenī, lai pavasarī neizceltos ugunsgrēks.
Katru pavasari ugunsdzēsēji glābēji ik dienas steidzas dzēst kūlas ugunsgrēkus, kas apdraud cilvēku dzīvību, veselību, īpašumu un rada būtisku kaitējumu dabai, iznīcinot tūkstošiem hektārus Latvijas teritorijas. Katra iedzīvotāja atbildība ir parūpēties par savu īpašumu un savlaicīgi to sakopt, lai pavasarī ugunsdzēsējiem glābējiem nenāktos cīnīties ar privātīpašnieku neizdarības sekām, kas nereti beidzas ar cilvēku bojāeju vai nodegušām ēkām.
VUGD apkopotā statistika liecina, ka, salīdzinot ar 2022. gadu, kūlas ugunsgrēku skaits Latvijā šogad bija mazāks – reģistrēts 751 kūlas ugunsgrēks, savukārt pērn reģistrēti 1532 kūlas ugunsgrēki.
Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 238 „Ugunsdrošības noteikumi” nosaka, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var izraisīt ugunsgrēku. Noteikumu 28. punkts paredz, ka atbildīgajai personai ir jāveic pasākumi, lai teritorijā nenotiktu kūlas vai zāles degšana.
VUGD