Ķekavas apvedceļa būvdarbu ietvaros sāks pārbūvēt Bauskas šosejas (A7) posmu no Krustkalniem līdz Katlakalnam, tāpēc 15. novembra vakarā plānots satiksmi šajā posmā pārslēgt uz jaunizbūvēto paralēlo ceļu Bauskas šosejas labajā pusē un tiks ieviestas vēl citas izmaiņas satiksmes organizācijā (skat. kartē). Šāda satiksmes organizācija būs spēkā līdz 2023. gada augustam.
Jauns paralēlais ceļš izbūvēts arī A7 kreisajā pusē pie Rāmavas, tas savieno Bauskas ielu (V1) un pievedceļu autoceļam Valdlauči–Rāmava (V2), kā arī jaunizbūvēto tuneli zem jaunizbūvētās Bauskas šosejas (Ķekavas apvedceļa). Valdlauču krustojums tiks slēgts, un turpmāk autotransports un gājēji varēs šķērsot Bauskas šoseju no Rāmavas uz Baložiem caur jauno tuneli. Arī līdzšinējais savienojums Tūjas iela / pievedceļš a/c Valdlauči–Rāmava (V2) pāri Bauskas šosejai būs slēgts.
Gājēju kustībai vairākās vietās pie jaunajiem ceļa posmiem ierīkoti celiņi, sešas gājēju pārejas satiksmes mezglos un divas ceļa šķērsošanas vietas pie autobusu pieturvietām. Autobusu pieturvietas ir pārceltas pie paralēlajiem ceļiem.
Maksimālā braukšanas ātruma ierobežojums posmā būs 50 km/h. Aicinām autovadītājus pievērst uzmanību izmaiņām satiksmes organizācijā un braukt uzmanīgi.
Ķekavas apvedceļš skaitļos
Realizējot Ķekavas apvedceļa projektu, tiks izbūvēti gandrīz 100 km joslas kilometru un ieklātas 220 000 tonnas asfalta. Trases būvniecībā arī tiks izmantots 450 000 tonnu dolomīta un granīta šķembu, kā arī 520 000 m3 smilts.
Ķekavas apvedceļa nodiluma kārtai Latvijā pirmoreiz tiks pielietota plānkārtas asfalta tehnoloģija, tāpat būvniecībā tiks izmantotas Čehijā projektētas un ražotas saliekamas betona caurtekas ar īpaši izteiktu ilgmūžību un noturību pret agresīvajiem klimatiskajiem apstākļiem.
Metāla barjeru kopgarums visā trases garumā sasniegs 40 000 m, bet betona barjeru – 4000 m. Tiks izbūvētas arī 14 mākslīgās būves un prettrokšņu risinājumi. Tāpat projekta laikā pārbūvēs maģistrālo ūdensvadu, gāzes vadus un trīs augstsprieguma līniju šķērsojumus, kā arī izbūvēs lietus ūdens kanalizācijas tīklus. Tiks uzstādīti aptuveni 900 apgaismes ķermeņu.
Lai pēc būvdarbu pabeigšanas būtu iespējams uzraudzīt jaunizbūvēto ceļu diennakts režīmā (virsmas kvalitāte, braukšanas apstākļi u.c.), tiks izveidots satiksmes vadības centrs, kuru veidos 20 videonovērošanas kameras, divas meteostacijas, desmit sensori, kas fiksē satiksmes plūsmu, kā arī satiksmes plūsmas datu analīzes sistēma.
Būvdarbu aktīvākajā fāzē būvlaukumā strādās līdz pat 450 cilvēku, kā arī vairāk nekā 100 autotransporta vienību un 50 mehānismu vienību.
Būvniecība un uzturēšana
Ķekavas apvedceļš ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā pēc principa projektē/būvē/finansē/uzturi. Privātais partneris nodrošina gan projektēšanu, gan būvniecību, gan finanšu piesaisti un ceļa uzturēšanu 23 gadu laikā. Ķekavas apvedceļa gadījumā privātais partneris visu PPP līguma darbības laiku pilnā apmērā atbild par pilnīgi visiem uzturēšanas darbiem būvē, t.sk. brauktuvju kaisīšanu, tīrīšanu, nodalījuma joslas (ceļmalu) pļaušanu, latvāņu iznīcināšanu, apgaismojumu, elektroenerģiju apgaismojumam un citām satiksmes organizācijas iekārtām, sabiedriskā transporta pieturvietu uzturēšanu, ceļa horizontālā marķējuma atjaunošanu utt. Privātais partneris garantē, ka vēl piecus gadus pēc PPP līguma darbības beigām (2043. gadā) Ķekavas apvedceļš saglabāsies tādā kvalitātē, lai tam būtu nepieciešami tikai ikdienas uzturēšanas darbi, bet ne kapitālieguldījumi.
Kāpēc Ķekavas apvedceļš
Bauskas šosejas (A7) posms Rīga–Ķekava ir viens no noslogotākajiem ceļiem Latvijā, satiksmes intensitātei sasniedzot vidēji 17 000 automašīnu diennaktī, bet atsevišķos ceļa posmos pat 25 278 vienību, turklāt tas šķērso blīvi apdzīvoto Ķekavas ciemu. Kravas transporta satiksmes intensitāte šajā posmā jau trīs reizes pārsniedz limitu. Bauskas šoseja ir vienīgais valsts galvenais ceļš, kas iebraukšanai un izbraukšanai no Rīgas ir ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.
Kas veic darbus
Ķekavas apvedceļa, t.sk. pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS Kekava ABT un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA Firma L4. Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2023. gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa PPP projekta pabeigšana plānota 2043. gadā.
Vairāk informācijas par PPP projektu šeit: https://lvceli.lv/aktualitates/parakstits-ligums-par-kekavas-apvedcela-projekta-istenosanu-jau-sogad-planots-uzsakt-buvdarbus-2/.
Informāciju sagatavoja VSIA Latvijas Valsts ceļi Komunikācijas daļa