Gadu mijā vairāku Pierīgas novadu iedzīvotāji, kas izmanto apsaimniekotāju sniegtos komunālos pakalpojumus, saņēma ziņu, ka, sākot ar janvāri, notiks straujš kanalizācijas tarifu kāpums. Gan novadu pašvaldības, gan iedzīvotāji uzskata spēkā esošo tarifu par neobjektīvu un ekonomiski nepamatotu. Tāpēc biedrība “Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība “Rīgas Metropole”” (RM) jau atkārtoti vērsusies Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK), atbildīgajās ministrijās, Konkurences padomē (KP), SIA “Rīgas ūdens” un biedrībā “Latvijas ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija” ar lūgumu novērst situāciju, kurā pakalpojuma saņēmējiem tiek piemērots “dubultais tarifs”.
Ķekavā, Mārupē un Garkalnē nav savu notekūdeņu, t.sk. kanalizācijas, attīrīšanas staciju. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) savulaik nolīga starptautiskus konsultantus, kas izvērtēju dažādas alternatīvas. Tie par labāko stratēģisko risinājumu atzina šo teritoriju pieslēgšanu Rīgas centralizētajai kanalizācijas sistēmai, pa kuru savāktie notekūdeņi tiek nodoti attīrīšanai SIA “Rīgas ūdens”. Tarifā, kas jāmaksā klientiem (daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem un uzņēmumiem) tiek iekļauta gan SIA “Rīgas ūdens” noteiktā maksa, gan vietējo komunālo saimniecību izmaksas. Rezultātā ūdensapgādes tarifs Ķekavā šogad pieaug par 107% līdz 5.37 eur/m3, un ir atšķirīgs no tarifiem Baložos un Baldonē. Savukārt Mārupē tarifs palielinājās par 61% līdz 4.61 eur/m3. Salīdzinājumam – Olainē iedzīvotāji par šo pašu pakalpojumu maksā 1.71 eur/m3.
Mg.env.sc. Valda Līkosta veiktajā pētījumā secināts, ka spēkā esošā ūdenssaimniecības tarifu aprēķināšanas metodika nenodrošina objektīvu maksu par minētajās teritorijās radīto notekūdeņu attīrīšanu. Vienai no līguma pusēm ir dominējošais stāvoklis attiecībā pret otru, jo Ķekavai, Mārupei un Garkalnei nepastāv izvēles alternatīva. Tāpat tarifu aprēķinā tiek iekļautas arī tādas izmaksas, kas attiecināmas uz visu “Rīgas ūdens” tīklu, nevis tikai uz šīm teritorijām. Piemēram, Rīgā lietotājiem ir atļauts novadīt tīklā tipiskus notekūdeņus, kamēr, piemēram, Mārupei par tādu pašu maksu sistēmā atļauts novadīt tīrākus notekūdeņus, kuru attīrīšana izmaksā mazāk. Tāpat “Rīgas ūdens” piemērotajā cenā iekļautas Rīgas centralizētās kanalizācijas sistēmas kapitālo investīciju un remontdarbu izmaksas galvaspilsētas teritorijā, kas uz Pierīgu neattiecas, kā arī operatīvās izmaksas visā tīklā kaut arī Ķekava un Mārupe izmanto tikai Daugavas labā krasta infrastruktūru, jeb 3-5% no kopējā tīklu apjoma.
“Rīgas Metropole” uz šiem “caurumiem sistēmā” atbildīgo iestāžu uzmanību periodiski vērš jau kopš 2016. gada. Šajā laikā SPRK saņēmusi lūgumu pārskatīt vai izveidot jaunu ūdenssaimniecības tarifu metodiku tiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri izmanto citu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju pakalpojumus kā šajā gadījumā – novadu komunālās saimniecības izmato SIA “Rīgas ūdens” pakalpojumus. Nesagaidot risinājumu, tika izstrādāts un iesniegts jauns tarifu metodikas priekšlikums. To SPRK noraidīja. Visbeidzot šo gadu laikā Pierīgas novadu pašvaldības vairākkārt tikušās arī ar SIA “Rīgas ūdens” un Rīgas pilsētas pašvaldības pārstāvjiem, tomēr tas nav rezultējies ar panākumiem iedzīvotāju labā. Tagad cīņā par objektīvu notekūdeņu tarifu aprēķinu klientiem Pierīgā iesaistījušies arī Mārupes novada iedzīvotāji, kas ar kolektīvo iesniegumu vērsušies SPRK. To, vai šoreiz novadu pašvaldības un iedzīvotāji tiks saklausīti un sāksies darbs pie godīgas un ekonomiski pamatotas ūdenssaimniecības tarifu metodikas izstrādes, rādīs laiks.
Administratīvā pārvalde