Mūžībā aizgājis bijušais Daugmales pagasta valdes priekšsēdētājs un Ķekavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Juris Krūmiņš.
Atvadīšanās notiks 5.novembrī plkst. 11.00 Jaunajos Ķekavas kapos.
Izsakām līdzjūtību Jura Krūmiņa ģimenei un tuviniekiem.
Juris Krūmiņš dzimis 1937. gada 18. aprīlī Rīgas rajona Ādažu pagasta “Remeikās”. 1946. gadā sāka mācīties Garkalnes septiņgadīgajā skolā. Pienāca 1949. gada pavasaris, un Juris mācījās 2. klasē. 25. martā pie skolas piebrauca krievu zaldāti ar automašīnu un paņēma Juri, brāli Imantu un māsu Zigrīdu. Mamma jau bija mašīnā. Krūmiņu ģimeni izsūtīja uz Tālajiem Austrumiem Tomskas apgabala Kolpaševas rajonu Novokorotkinu. Vecākais brālis mācījās un dzīvoja Rīgā, tēvs bija notiesāts “par dzimtenes nodevību”, jo bija vedis bēgļus uz Liepājas ostu, apcietināts Krievijas armijas ienākšanas laikā un izsūtīts uz Noriļsku. Tur viņš miris 1944. gadā. Krūmiņu ģimene smagos apstākļos Tomskā nodzīvoja 8 gadus; lai izdzīvotu un nenosaltu, bija jāgādā un jāatved no meža malka, jāiekopj zeme, lai varētu izaudzēt visu nepieciešamo iztikai. Agrā bērnībā Krūmiņu bērni iemācījās lauku darbus un pierada pie smaga fiziska darba. 1957. gada augustā Krūmiņu ģimene atgriezās Latvijā un pēc dažiem gadiem — 1959. gadā — zaudēja māti. Juri iesauca dienestā padomju armijā, un dienestu viņš aizvadīja Viborgā. Atgriežoties no dienesta, tūlīt iestājās Rīgas industriālajā politehnikumā, kuru absolvēja 1966. gadā, iegūstot tehniķa-mehāniķa kvalifikāciju. No mācībām brīvajā laikā strādāja Rīgas Tirdzniecības ostā par krāvēju, celtņa vadītāju, vēlāk par mehāniķi.1974. gadā Juris Krūmiņš beidza Viļņas partijas augstskolu un ieguva vadības un ekonomikas zinību pieredzi.
1978. gadā Juris Krūmiņš sāka strādāt par partijas sekretāru kolhozā “Ķekava” — lielākajā kolhozā Rīgas rajonā, tā bija viena no lielākajām daudznozaru saimniecībām Latvijā. Viņu ievēlēja par kolhoza priekšsēdētāja pirmo vietnieku — bija atbildīgs par palīgražošanas nozaru darbu. Nebija jau tik viegli uzsākt darbu saimniecībā, kur ražošana bija augstā līmenī, bet kopā ar zinošiem, izglītotiem speciālistiem Juris Krūmiņš ātri iepazina darba apjomu, cilvēkus un secināja, ka cilvēks var visu, ja grib un zina, ko darīt. Viņš nekad neaizmirsa paslavēt darbiniekus par labi padarītu darbu, pajautāt, vai nevajag palīdzību, lai atrisinātu kādu sadzīves problēmu. Juris vienmēr bija kopā ar ļaudīm svētkos, sporta sacensībās un kolhoza spartakiādēs, kurās piedalījās līdz pat 500 cilvēkiem no vairāk nekā 20 komandām. 1981. gadā Juris Krūmiņš mācījās Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas 6 mēnešu kursos un saņēma vadītāja kvalifikācijas diplomu. 1983. gadā — jauns izaicinājums — Juris Krūmiņš sāka strādāt kolhozā “Sarkanais Strēlnieks” paju sabiedrībā “Daugmale” par valdes priekšsēdētāju. Vairāk nekā pieci nostrādātie gadi kolhozā “Ķekava”, iegūtā pieredze saimniekot pašam grūtības nesagādāja. Juris Krūmiņš iepazinās ar situāciju, cilvēkiem un sāka ar steidzamākajiem darbiem saimniecībā: Daugmales pamatskolas piebūves un bērnudārza celšanu, kultūras nama remontu, kā arī centās uzlabot dzīves apstākļus Daugmales iedzīvotājiem, organizējot 17 individuālo Līvānu māju celtniecību. Lai radītu jaunas darbavietas, izveidoja zvēru fermu. Juris Krūmiņš kolhozā “Sarkanais strēlnieks” nostrādāja 10 gadus, pēc tam viņu ievēlēja par Daugmales pagasta valdes priekšsēdētāju, un viņš turpināja rūpēties par cilvēku labklājību. Daugmalē nebija nevienas ģimenes, kuru viņš nebūtu apmeklējis ne vienu reizi vien un apjautājies, vai nav vajadzīgs atbalsts, apsveicis svētkos. Jura līdzgaitnieki saka: “Neatlaidība un neizsīkstošs darba spars, neizmērojama enerģija, vēlme strādāt pagasta un cilvēku labā, dziļa mīlestība pret Latvijas zemi, drosme, sirsnība, līdzcietība, vienkārša cilvēcība — ir galvenās īpašības, kuras raksturo Juri Krūmiņu. Viņš nemēdz skaļi runāt par savu paveikto, jo radis sevi pierādīt darbos.” 1993. gadā izveidoja zemnieku saimniecību “Veclīves”, kura darbojās līdz 1997. gadam. 1997. gadā viņš piedalījās pašvaldību vēlēšanās; tika ievēlēts par Daugmales pagasta padomes priekšsēdētāju. 1986. gadā Juris Krūmiņš izstājās no Latvijas Komunistiskās partijas. 1991. gadā — Atmodas laikā — kā priekšsēdētājs aktīvi darbojās un sniedza palīdzību Rīgas pilsētas svarīgāko stratēģisko objektu nosargāšanā. Juris saka: “Mana sieva — inženiere tehnoloģe mēbeļu ražošanā — bija galvenā darbiniece zemnieku saimniecībā, un tā — 10 gadus. Man nekad nav trūcis ne kartupeļu, ne sakņu un pilns pagrabs ar konserviem.” Juris Krūmiņš to nebūtu paveicis, ja nebūtu ģimenes atbalsta — sieva Alla, kura atbalsta savu vīru ikreiz, kad dzīves ceļā gadās grūtības, un meita Inese. Ģimene deva spēku strādāt iedzīvotāju labā. 2009. gadā pagastu apvienošanas laikā Juri Krūmiņu iedzīvotāji ievēlēja par deputātu Ķekavas novada domē, un viņš kļuva par domes priekšsēdētāja vietnieku. Viņam bija uzticēta liela atbildība, jo vajadzēja risināt dažādas problēmas tikko izveidotajā novadā, ieskaitot pensionāru vajadzības. Juri Krūmiņu atkārtoti ievēlēja domē 2013. gadā, un viņš turpināja darbu priekšsēdētāja vietnieka amatā. Tomēr Jura Krūmiņa prāts un sirds palika Daugmalē. Ar viņa atbalstu dome risināja jautājumus Daugmales iedzīvotāju vajadzību nodrošināšanā: jaunā bērnudārza pabeigšana, multifunkcionālā centra (arī baseina) izbūvē, sociālā centra ierīkošanā un citu objektu sakārtošanā.
Juri Krūmiņu 2013. gadā ievēlēja par Ķekavas novada pašvaldības apbalvojuma “Ķekavas novada Goda pilsonis” izvērtēšanas komisijas priekšsēdētāju. Juris Krūmiņš vairākas reizes izvirzīts šim apbalvojumam, bet ētisku apsvērumu dēļ viņš vienmēr atteicies no šī goda. 2011. gadā Juris Krūmiņš palīdzēja nodibināt Ķekavas novada pensionāru biedrību Polārblāzma”, un viņu ievēlēja par biedrības valdes priekšsēdētāja vietnieku; šajā amatā viņš darbojas joprojām un sapulcēs vienmēr sniedz informāciju par novada domes darbu. Juris Krūmiņš, darot jebkuru darbu un būdams jebkurā amatā, ir devis nenovērtējamu ieguldījumu pensionāru vajadzību apzināšanā, problēmu risināšanā, dzīves kvalitātes uzlabošanā, izvirzījis daudzus priekšlikumus organizatoriskā darba veikšanā un paplašināšanā. Juris Krūmiņš 2012. gadā apbalvots ar Latvijas savienības “Černobiļa” Goda zīmi par sniegto atbalstu Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un to ģimenēm un par nozīmīgu ieguldījumu pašvaldības darbā. Juris Krūmiņš 2016. gadā apbalvots ar Latvijas Valsts aizsardzības fonda “Lāčplēsis” Goda zīmi par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanā, lauksaimniecības attīstībā un ilggadēju darbu pašvaldībā.
Avots: Dzintra Maļinovska “Ķekavas novada personības” (185.-188.lpp.).
Ķekavas novada dome un pašvaldības darbinieki