“Deinstitucionalizācijas projektu var salīdzināt ar riteni, kas ripo no kalna – sākumā viss bija jauns, nesaprotams. Tagad varu teikt, ka DI process un pakalpojumi Ķekavas novadā “ripo” tik ātri, ka grūti apturēt,” uzsākot stāstu par sekmīgo projekta pieredzi Ķekavas novadā saka Sociālo pakalpojumu nodaļas vadtāja Inguna Smildziņa.
Pasaule par deinstitucionalizācijas jēdzienu sāka lietot pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās, kad cilvēktiesību aktīvisti arvien vairāk norādīja uz personu ar garīga rakstura traucējumiem un psihiskām saslimšanām tiesībām dzīvot sabiedrībā, ģimeniskā vidē, nevis būt izolētās slēgtās institūcijās. Latvijā DI vēsture aizsākās pēc neatkarības atgūšanas 90to gadu beigās, un tas bija saistīts ar vēlmi pārveidot sociālo aprūpi un iestāžu sistēmu, kas bija izveidojusies padomju laikā. Sākotnēji fokuss bija vairāk uz bērnu aizsardzības sistēmas reformu, lai samazinātu to speciālajās institūcijās un veicinātu iespējas dzīvot ģimeniskā vai ģimenei pietuvinātā vidē. Tālākais DI attīstības virziens bija vērsts uz citām iedzīvotāju grupām, piemēram, cilvēkiem ar garīgās veselības traucējumiem vai invaliditāti. DI tiek īstenota caur sociālās politikas veidošanu, likumdošanas izmaiņām, resursu piešķiršanu pakalpojumiem, infrastruktūrai un sadarbību starp valsts iestādēm, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām.
No 2016. gada Rīgas Plānošanās reģionā (RPR) tiek īstenots un 2023. gada rudenī noslēgsies Eiropas Sociālā fonda līdzfinansēts projekts (ESF) (Nr. Nr.9.2.2.1./15/I/002) “Deinstitucionalizācija un sociālie pakalpojumi personām ar invaliditāti un bērniem” (DI projekts), kura mērķis ir palielināt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību tuvāk dzīvesvietai bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un personām ar garīga rakstura traucējumiem. DI procesā ir trīs galvenie elementi: jaunu klientu neuzņemšana institūcijās, iemītnieku sagatavošana pārejai uz dzīvi sabiedrībā un atgriešana tajā; sabiedrībā balstītu pakalpojumu izveide, lai nodrošinātu klientu tiesību aizsardzību un atbalstu ikdienā. DI projektā RPR pašvaldības veica cilvēku ar garīgās attīstības traucējumiem un bērnu ar funkcionāliem traucējumiem individuālo vajadzību izvērtēšanu, atbalsta plānu izstrādi un tālāk secīgi sabiedrībā balstītu pakalpojumu īstenošanu. Izstrādāts RPR DI plāns. Tāpat notikusi valsts sociālās aprūpes centru personu ar garīga rakstura traucējumiem sagatavošana pārejai uz dzīvi sabiedrībā Rīgas reģionā. Līdztekus tam notikusi Rīgas reģiona speciālistu apmācības, informatīvi, izglītojoši pasākumi u.c. aktivitātes.
Viena no pašvaldībām, kuras administratīvajā teritorijā sekmīgi ieviests DI projekts, ir Ķekavas novada pašvaldība.
“Sabiedrībai ir kļuvusi daudz iecietīgāka,” turpina Inguna Smildziņa.
“Mums, Sociālā dienesta darbiniekiem, palīdzēja tas, ka projektā kopumā liela nozīmē tika likta arī uz sabiedrības informēšanu. Tas palīdzēja arī mūsu novadā strādāt ar šo tēmu,” saka I. Smildziņa. “Ķekavas novada pieredzē bija saklausāmas negatīvas rezonanses, projekta sākuma posmā. Tomēr, tagad atskatoties varam uzelpot un ar lepnumu atzīt, ka mums ir izdevies mainīt uz pozitīvo pusi sabiedrības stereotipus un priekšstatus.”
Gan bērniem ar funkcionāliem traucējiem, gan pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem DI projekts sniedzis iespēju ievērojami paplašināt pieejamo pakalpojumu klāstu. DI projekts veicinājis iespējas uzlabot arī infrastruktūru. Lai gan arī pirms DI projekta novadā tika nodrošināti gan daļa no pakalpojumiem, gan pastāvēja dienas centrs, iespējas, kādas pavērušās DI projekta rezultātā ir daudzreiz plašākas.
Šī gada maijā Ķekavā tika atklātas jaunās dienas aprūpes centra “Gaismas iela” telpas pilngadīgiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Centrā ik dienu ap 15 cilvēku sertificētu speciālistu vadībā var apgūt un uzturēt ikdienas dzīvei nepieciešamas akadēmiskās, sociālās un saimnieciskās prasmes. 400 m² plašajās telpās izveidota zāle fiziskajām aktivitātēm, radošo nodarbību telpa, atpūtas telpa un virtuve ar aprīkojumu. Savukārt bērni ar funkcionāliem traucējumiem te var saņemt ne vien psihologa un fizioterapeita, bet arī ergoterapeita pakalpojumus, kas līdz šim bija pieejamas tikai Rīgā un kaimiņu novados.
Līdz 2024.gada beigām tiks izbūvēti arī 10 grupu dzīvokļi pilngadīgiem cilvēkiem ar GTR, kuriem ir objektīvas grūtības dzīvot patstāvīgi, vienlaikus nav nepieciešama atrašanās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.
Inguna Smildziņa pauž cerību, ka, īstenojot visas ieceres, izdosies novadniekiem, kuriem nepieciešams attiecīgais atbalsts, nodrošināt to visos vecuma posmos.
“Šī projekta vēl viens ieguvums ir pieredze un prasmes, ko arī mēs kā sociālā darba speciālisti guvām šajā laikā. Gan sākot ar sabiedriskās domas maiņu, pārliecināšanu, beidzot ar projekta dokumentāciju – tas ievērojami paaugstinājis mūsu dienesta speciālistu kompetences,” saka I. Smildziņa.
Arī Ķekavas novada pašvaldībā, zinot, ka DI projekta atbalsts noslēgsies, ir sagatavotas nepieciešamās izmaiņas saistošajos noteikumos, lai turpināt sniegt atbalstu pakalpojumus abām mērķa grupām. Līdzīgi kā citviet, tas nebūs tik plašā apjomā, kā to paredzēja Eiropas Sociālā fonda atbalsts.
Inese Pabērza
DI projekta komunikācijas speciāliste