Atbilstoši Administratīvi teritoriālai reformai, no šī gada 1. jūlija Ķekavai tiks noteikts pilsētas statuss. Tam par godu 2. jūlija pasākumā “Garšu cīņas”, Ķekavas novada domes priekšsēdētājam tiks pasniegta pilsētas atslēga.
Lai iegūtu pilsētas tiesības, ir noteikti kritēriji, kā, piemēram, iedzīvotāju skaits, attīstīta kultūras dzīve, komercdarbība un infrastruktūra, kā arī vēsturiskās tradīcijas. Ķekava kā novada centrs kopš 2009. gada atbilst visiem šiem kritērijiem, jo te izvietojušies lielākā daļa no pašvaldības sabiedriskajiem pakalpojumiem un sociāli nozīmīgiem objektiem – izglītības, kultūras, sporta, aizsardzības, veselības u.c. būves. Pieejami arī dažādi privātie pakalpojumu objekti (veikali, kafejnīcas u.tml.). Ķekavas pilsētas robeža ir noteikta, nu, jau bijušā Ķekavas ciema, robežās.
Pirmā rakstiskos avotos minētā apdzīvotā vieta, kas nes ĶEKAVAS vārdu, ir Ķekavas muiža ar ūdensdzirnavām Rīgas prāvesta un ordeņa zemes strīdu dokumentā 1435.g., kas paredz vienošanos, ka prāvestam paliek Ķekavas muiža un Dole, bet ordenim paliek Pulkarne. Arī vēlākos laikos tieši Ķekava ir bijusi vietējās attīstības centrs.
Latvijas Republikas pilsētas iedala valstspilsētās un novadu pilsētās. Ķekavas novadā Ķekava būs trešā pilsēta, jo kopš 1991. gada pilsētas tiesības ir arī Baldonei un Baložiem. Savukārt šā gada 1. jūlijs ir zīmīgs datums vēl diviem novadu centriem Pierīgā – arī Mārupei un Ādažiem tiek piešķirtas pilsētas tiesības.
Tūlītējas izmaiņas iedzīvotājus neskars, arī adrešu maiņa notiks automātiski. Nekustamā īpašuma nodokļa lielumu pilsētas statuss neietekmē – to ietekmē kopējās nekustamā īpašuma tirgus tendences.
Šobrīd noris darbs pie pilsētas ģerboņa un karoga izstrādes, kā arī Baldones pilsētas karoga apstiprināšanas.
Administratīvā pārvalde,
01.07.2022.
Pilsētas robeža