24. janvārī visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā izglītības diena. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja 2018. gadā šo dienu iekļāva starptautiski atzīmējamo dienu kalendārā ar nolūku uzsvērt izglītības nozīmi miera un attīstības veicināšanā.
Izglītība ir būtisks faktors ilgtspējīgai attīstībai, un katram cilvēkam ir tiesības saņemt izglītību. Daudziem bērniem un jauniešiem joprojām nav pieejama kvalitatīva izglītība. Pēc UNESCO datiem, pirms 2020. gada pandēmijas aptuveni 258 miljoni bērnu un jauniešu visā pasaulē neapmeklēja skolu.
Bija laiks, kad arī Latvijā izglītība nebija pieejama visiem un iespēja mācīties skolā bija retajam. Pirmās ziņas par skolu Ķekavā ir no 1694. gada, kad šeit darbojusies Doles draudzes skola. Skola Ķekavā pastāvēja līdz aptuveni 1915. gadam. Pirmajā pasaules karā Doles pagastā tika izpostītas visas skolas. Ķekavas pamatskola tika atvērta 1920. gadā – pagastnamā, ko mūsdienās pazīstam kā “sarkano skoliņu”. Plānots bija uzcelt jaunu skolu Ķekavas muižas parkā, bet līdzekļu trūkuma dēļ tā netika uzcelta. Ķekavas vidusskola tāda, kādu mēs to redzam mūsdienās, uzcelta 1975. gadā.
Skolas darbojušās ne tikai Ķekavā, bet arī citās novada apdzīvotajās vietās. No 1874. līdz 1915. gadam pirmās pakāpes skola darbojusies Pulkarnē, vēlāk šeit bijusi arī pamatskola līdz 1963. gadam. No 17. gadsimta beigām līdz pat Pirmajam pasaules karam draudzes skola bijusi arī Plakaņos, un vēlāk no 1930. līdz 1936. gadam šeit pastāvējusi N. Arkeviča privātskola.
Mežiniekos bijušas trīs skolas: Stēguļos līdz 1911. gadam, Vecdāvjos un Dāvju krogā pēc Pirmā pasaules kara un Mellupos no 1945. līdz 1973. gadam. Daugmales pagastā savulaik bijušas pat divas skolas – Līves pagasta skola un Bramberģu pagasta skola –, kas darbojās no 1911. līdz 1915. gadam. No 1935. gada šeit bijusi pirmās pakāpes pamatskola. No 1926. gada līdz pat mūsdienām darbojas Daugmales (Līves) pamatskola.
19. gadsimta otrajā pusē Rīgas muižu valde Mazjumpravmuižas pagastā nolēma atvērt divas skolas – Daugavas labajā krastā 1864. gadā mācību iestāde tika ierīkota vecā kroga ēkā, bet Daugavas kreisā krasta zemnieku bērnu izglītošanai tika atvēlēta vecā muitnīca Pļavniekkalnā. Pagastskola darbu sāka 1869. gadā. Skolai vairākkārt veikta pārbūve, bet 1911. gadā blakus uzcēla jaunu skolas namu. Skolā mācīti tādi mācību priekšmeti kā latviešu valoda, vācu valoda, krievu valoda, ticības mācība, matemātika, glītrakstīšana, vēsture, ģeogrāfija, apkārtnes mācība, dabas mācība, dziedāšana, vingrošana, zīmēšana, rokdarbi, vēlāk arī angļu valoda un mājturība. Otrā pasaules kara laikā skolā tika izvietots vācu kara hospitālis, kas tur darbojās pāris mēnešu, un 1944. gada nogalē skola atsāka darbu. Tā darbojās līdz 1971. gadam, kad tika slēgta, bet pēc iedzīvotāju pieprasījuma tika atjaunota 1993. gadā.
Baložu pilsētā skola tika izveidota 1948. gadā, kad Pļavniekkalna septiņgadīgā skola šeit noorganizēja četras klases. Sākotnēji audzēkņi mācījās barakā Baložu kūdras fabrikas teritorijā un visas četras klases apmācīja viens skolotājs, un tikai 1955. gadā tika likts pamatakmens jaunai skolas ēkai, kas pilnībā tika pabeigta 1958. gadā.
Precīzas ziņas par pirmo skolu Baldonē nav zināmas, bet Baldones vidusskolas vēstures skolotāja Elga Bukuma ir pierakstījusi, ka 19. gadsimta 30. gados skola darbojusies krogā. A. Viča pētījumā par Kurzemes tautskolām ir minēta Baldones divu klašu skola. 1876. gadā netālu no Baldones muižas tika uzcelta ēka, kurā darbojās Baldones pagasta skola. Baldonieši skolu dēvēja par Apiņa skolu, jo tajā strādāja skolotāji Dāvids un Antonija Apiņi. Šo skolu beidzis arī rakstnieks un dramaturgs Alfrēds Dziļums. 1923. gadā skola kļuva par pirmās pakāpes pamatskolu, kas darbojās līdz 1936. gadam.
19. gadsimta sākumā Baldonē darbojās Mercendorfas pagasta skola. Sākotnēji tā atradusies Liepu alejā, vēlāk pārcelta uz Parka ielu un līdz pastāvēšanas beigām 1923. gadā atradusies Rīgas ielā 99. Vēlāk turpat darbojusies Baldones pagasta skola, kas iesaukta par Zundura skolu tās direktora Ata Zundura vārdā.
Baldonē un tās apkārtnē bijušas arī citas skolas: ir ziņas, ka 19. gadsimtā Mācītājmuižā (tagad Pārupes ielas 3 apkaime) bijusi viengadīgā skoliņa, Daugavas ielā 22 no 1908. līdz 1914. gadam darbojusies proģimnāzija, bet no 1919. līdz 1923. gadam – trīsklasīgā Mežmuižas skola.
19. gadsimta otrajā tika pusē uzcelta Pulkarnes skola. Tā darbojās no 1874. gada līdz Pirmajam pasaules karam, kad tika izpostīta. Kādu laiku mācības notika Funku ģimenes mājvietā “Aizpuri”, vēlāk “Demmās”, bet 1925. gadā skolai tika uzcelta jauna ēka, kurā varēja apgūt sešu klašu izglītību.
1935. gadā tika uzcelts tagadējās Baldones vidusskolas vecais korpuss. No 1936. līdz 1955. gadam šeit darbojās Baldones sešu klašu skola, no 1955. gada – Baldones vidusskola.
1993.gadā Ķekavā tika nodibināta privātskola “Gaismas tilts”. Sākumā tika atvērtas tikai 5., 6. un 7. klase, šobrīd skolā darbojas no 1. līdz 9. klasei.
Pašlaik Ķekavas novada administratīvajā teritorijā darbojas septiņas vispārējās izglītības iestādes – Baldones sākumskola, Baldones vidusskola, Daugmales pamatskola, Pļavniekkalna sākumskola, Ķekavas vidusskola, Baložu vidusskola un privātā pamatskola “Gaismas tilts 97” –, kurās mācās 3921 skolēns.
Novadā darbojas arī mākslas, mūzikas un sporta ievirzes interešu izglītības iestādes: Ķekavas Mākslas skola, Baldones Mākslas skola, Jāņa Dūmiņa Baldones Mūzikas skola, Ķekavas Mūzikas skola un Ķekavas novada Sporta skola.
Sveicam visus bijušos, esošos un topošos skolotājus, kā arī skolēnus un viņu vecākus Starptautiskajā izglītības dienā!
Izglītības, kultūras un sporta pārvalde