Baloži Ķekavas novadā ir pati jaunākā apdzīvotā vieta, atšķirībā no Ķekavas, Katlakalna, Daugmales un Baldones, kurām ir sena vēsture. Turpinot nesen aizsākto informatīvo rubriku, ieskatīsimies salīdzinoši nesenās vēstures lappusēs un noskaidrosim – kāpēc Baložu simbols ir varde?
Par Baložiem kādreiz sauca mežniecību Rīgas apriņķī. Mežniecības zemes bija ļoti bagātas ar kūdras purviem. Pēc kara sākās kūdras izstrāde, jo tā laika partija un valdība deva uzdevumu – izvērst vietējā kurināmā apguvi jeb kūdru, kā rezultātā 1945. gada 1. maijā tika dibināta kūdras fabrika “Baloži” (LPSR Tautas komisāru padomes lēmums Nr. 368), ap kuru izveidojās strādnieku ciemats. Sākumā tas ietilpa Olaines ciema teritorijā, bet 1958. gadā tika pārveidots par atsevišķu vienību – Baložu strādnieku ciematu.
Pirmās dzīvojamās ēkas šajā teritorijā bija barakas, pēc tam tika uzceltas karkasu mājas, kurās izveidoja skolu un bērnudārzu. Piecdesmito gadu beigās sāka būvēt pamatskolu un kultūras namu, kura otrajā stāvā joprojām atrodas bibliotēka. Kultūras nama otrā pusē ilgu laiku atradās izpildkomiteja. Šajā pašā laikā sākās arī „Staļina māju” celtniecība. Sešdesmitajos gados tika izstrādāts projekts kotedžu tipa divdzīvokļu mājām ar piemājas dārzu, bet septiņdesmitajos gados sākās daudzdzīvokļu māju, tirdzniecības centra un bērnudārza būvniecība.
1980-to gadu sākumā Ķekavas PMK uzsāka ciemata būvniecību, kas pavisam drīz tautā ieguva nosaukumu Titurga. Titurgas ciematu no Baložiem šķir Titurgas ezers, no kā vārda arī cēlies šīs pilsētas daļas nosaukums. Titurgas ciemats tolaik saņēma Valsts prēmiju par lielisku plānojumu. Deviņdesmitajos gados sāka apbūvēt Baložu dārzkopības teritorijas – Buras un Ainavas. Ap 2000. gadu Baložos strauji sāka attīstīties privātmāju un daudzdzīvokļu māju apbūve.
Šobrīd viens no Baložu galvenajiem tūrisma objektiem ir Baložu kūdras bānītis. Savulaik kūdras transportēšanai tika izbūvēts šaursliežu dzelzceļa (750 mm platuma) tīkls, kura kopgarums brīžam sasniedza pat 28 km, ieskaitot atzarojumu no fabrikas uz Baložu staciju kūdras pārkraušanai platsliežu vagonos. Laika gaitā, sarūkot kūdras krājumiem un ieguves platībām, dzelzceļš pamazām tika nojaukts, tāpēc no agrākā dzelzceļa tīkla mūsdienās saglabājušies vien 2,5 kilometri. Sadarbojoties dzelzceļa entuziastu biedrībai “Bānīša Draugu klubs” un kūdras ieguves uzņēmumam SIA “Pindstrup Latvia”, tika nolemts pārveidot atlikušo šaursliežu dzelzceļa posmu par muzejdzelzceļu. Tas ļāvis saglabāt unikālo kūdras dzelzceļu kā industriālo mantojumu.
Daudzi joprojām nezina, kāpēc Baložu strūklakas varde vienlaikus ir arī Baložu simbols. 1991. gadā, kad Baloži kļuva par pilsētu, deputāti nolēma, ka par pilsētas simbolu jākļūst vardei – tā ne tikai mīt purvā, kas ir Baložu rašanās iemesls, bet ir arī bagātības simbols.
Informācija sagatavota sadarbībā ar Baložu bibliotēku. Visi foto materiāli ņemti no Baložu bibliotēkas novadpētniecības krājuma.
Svarīga informācija konkursa dalībniekiem!
