Gatavojoties Latvijas 100 gadu jubilejai, tika vākti stāsti par Katlakalnu. Katru gadu tika izdota vienu stāstu burtnīca. Šogad, 7. aprīlī, Katlakalna Tautas namā notika Katlakalna 5. burtnīcas “Ceļi, krustceles, robežas- dabā un dzīvē” atvēršanas svētki. Burtnīcā iekļauti stāsti par Katlakalna personībām, kuras nebaidījušās no šķēršļiem un neērtībām, bet apzināti gājušas uz savu mērķi.
Kā stāsta Katlakalna stāstu vācēja, Katlakalna Tautas nama vadītāja un Lielās Stāstu Nakts projekta vadītāja Aija Vitmane: “Katlakalna stāstu vākšana aizsākās svinot Latvijas 100 gadu jubileju, kā dāvana mūsu Latvijai. Vai tad tā nav lielākā cieņa un mīlestības apliecinājums, ja izzinām un dokumentējam stāstus par savu dzimto vietu, vēsturi, cilvēkiem? Ideja bija savākt 100 stāstus, kas būtu 3 stāstu burtnīcās iekļaujams materiāls. Un tā arī notika! Katru gadu tapa viena stāstu burtnīca. Šogad tika izdota 5. burtnīca, kur lasītājs var iepazīt Katlakalnu caur cilvēkiem, ģimenēm un dzimtām – tā ir mūsu vērtība, tā ir arī mūsu uzrakstītā, saglabātā vēstures liecība. Burtnīcas ir pieejamas Ķekavas novada bibliotēkās. Ja ir vēlme iegūt kādu no šīm grāmatiņām savā īpašumā, tad gan jānāk uz Katlakalna Tautas namu.”
1.burtnīcā “Senvēstures un vietu stāsti” ir izceļots Katlakalns no viena gala līdz otram, pētīti un vētīti vēsturiskie materiāli un jāatzīst, ka šis materiāls ir pārsteigums ne vienam vien vietējam iedzīvotājam, kur nu vēl ienācējiem vai viesiem.
2.burtnīcā “Likteņstāsti piena ceļa līkločos” iekļauti stāsti par darba cilvēkiem, tiem kuri cauri dažādiem laikiem bijuši saistīti ar lopkopību, piena ražošanu. Par saimniekošanu savā saimniecībā un par darbu kolhozu fermās. Kaut laiks ir bijis smags, darba apstākļi bieži vien necilvēcīgi smagi- stāsti ir optimistiska gaišuma pilni. Neviens no stāstu varoņiem nesūkstas par smagumu, viņi prata novērtēt dzīves vērtības.
3.burtnīcā “Zem svēteļa spārna- putni, bērni un mīlestība” ir mīlestībā mirdzoša stāstu krātuve, jo te mēs stāstam par ģimenēm, kuras kopā dzīvo jau 50 un vairāk gadus, par daudzbērnu ģimenēm, kurās ir 5 bērni un vairāk. Un protams, par stārķiem un to ligzdām, jo katra stārķu ģimene ne tikai gādā par to, lai demogrāfiskā situācija būtu mums labvēlīga, bet izdzīvo arī savu- savas ģimenes stāstu.
Un te tad varētu likt punktu, jo mērķis sasniegts. Katlakalna 100 stāsti izstāstīti, pierakstīti un savākti, bet ko darīt ar tiem stāstiem, kuri arī ir atnākuši un tā vien prasās pēc stāstīšanas? Un tapa 4.burtnīca “Piederība ar saknēm Katlakalnā” – stāsti par tiem cilvēkiem un ģimenēm, kuri ar savu darbu, viedumu, attieksmi ir atklājuši šo brīnišķīgo piederību savam Katlakalnam, novadam un Latvijai. Taču saknes Katlakalnā! Un tā jau ir tā maģiskā sajūta- būt te un sajust. Intervēt ģimenes un pierakstīt viņu stāstus man palīdz arī žurnāliste Anita Freiberga, viņas veikums ir profesionāls un tik cilvēcisks un tiešs. Šai stāstu burtnīcai ceļavārdus velta Latvijas Stāstnieku asociācijas vadītāja Māra Mellēna, jo ar mūsu stāstu burtnīciņām esam augstu novērtēti stāstnieku sabiedrībā. Ja mums tie ir tikai mūsu stāsti, kurus baudām kā pašsaprotamus, tad citi te saredz daudz lielāku vērtību- saglabājam stāstīšanas tradīciju, kopjam savu identitāti un veidojam savu saglabātu, pierakstītu vēsturi.
5.burtnīca “Ceļi, krustceles, robežas- dabā un dzīvē” vistiešākajā nozīmē meklē gan ceļus, kuri iziet cauri Katlakalnam visdažādākajos laikos, gan pēta robežas- kad un kuros laikos cik lieli esam bijuši, kad savas teritorijas esam zaudējuši, kad pievienoti vai iekļauti kādā teritorijā. Tas ir dabā, bet arī cilvēka dzīve ir kā ceļš, pa kuru ejot jāizvēlas pareizie pagriezieni un jāprot nospraust robežas. Tāpēc šoreiz stāstījums par personībām, kuras pratušas mainīt ierastu virzienu, nebaidījušās no šķēršļiem un neērtībām, bet apzināti gājušas uz savu mērķi.
Aija Vitmane