8.jūnijā, Baldones Vanagkalnu estrādē norisināsies Pirmie Jāņa Dūmiņa Dziesmu un Deju svētki PAAUDŽU PAAUDZĒS, kuri ir pulcējuši ap 700 dalībnieku – dziedātāju, koklētāju un dejotāju no Latvijas, kā arī viesus no Austrijas. Svētkos atcerēsies arī pirmos latviešu Dziedāšanas svētkus pirms 160 gadiem Dikļos un cildinās izcilo folkloristu, komponistu un diriģentu Emili Melngaili viņa 150 gadu jubilejā.
Paaudžu paaudzēs lolojam savas tautas kultūras mantojumu – dziesmu un deju, savas tautas identitātes un dzīvības kodu.
Jauns spilgts punkts Tradīcijas laikjoslā iezīmējies Pierīgā, Ķekavas novadā. Tas nes novada kultūras zīmola, leģendārā virsdiriģenta, profesora Jāņa Dūmiņa vārdu. Baldones Vanagkalnu estrādē sestdien, 8. jūnijā, norisināsies Pirmie Jāņa Dūmiņa Dziesmu un Deju svētki PAAUDŽU PAAUDZĒS, kuri ir pulcējuši ap 700 dalībnieku – dziedātāju, koklētāju un dejotāju no Latvijas, kā arī viesus no Austrijas.
Dziesmusvētku motto PAAUDŽU PAAUDZĒS cildina tautas gara pārmantojamību, atceroties pirmos latviešu Dziedāšanas svētkus pirms 160 gadiem Dikļos, kā arī pašus nemateriālā kutūras mantojuma tālāknesējus. Emiļa Melngaiļa 150gadē klātesošs būs gan izcilā folklorista un komponista, gan viņa teicēju veikums. PAAUDŽU PAAUDZĒS ir kā Tradīcijas, tā arī katras Dzimtas turpināšanās un stiprināšanas svētki, ko simbolizē koru kopskaņā iesaistītās bērnu un jauniešu balsis. Īpaši atcerēsimies Virsdiriģentu dzīvesbiedres, viņu nozīmīgā darba nemanāmās, neatņemamās veicinātājas un iedvesmotājas.
Jāņa Dūmiņa Dziesmu un Deju svētku būtiska vērtība, kuras rosinājums meklējams Jāņa Dūmiņa personības allaž labvēlīgajā starojumā, atbalstot jaunu ceļu sācējus, ir mākslinieciska atvērtība, kas padara tos par Tradīcijas inovācijas un tālākattīstības platformu.
Līdzās dziesmusvētku kodolrepertuāram un atskaņām no 150gades un senākiem dziesmu un deju svētkiem, kopkorī pirmoreiz izskanēs spēkpilnas un inspirējošas Jāņa Ozola un Lauras Jēkabsones dziesmas, kā arī Jāņa Lūsēna retāk atskaņoti darbi. Pasaules pirmatskaņojumu pieredzēs Mārtiņa Egliena dziesma Jēkaba Jančevska aranžējumā ar Jāņa Petera dziļi ietekmējošo dzeju “Mierinājums”. Valda Zilvera “Vēja māte” atgriezīsies oriģinālversijā, jaukto koru un kokļu saskaņā. Kārļa Skalbes ietilpīgā četrrinde “Latvijā es dzīvoju”, skaidrības un apceres mirklis svētku krāšņumā un pirmoreiz lielkoncertā, izskanēs bērnu vokālā ansambļa un autora, komponista Ērika Eglīša sadarbībā. Savukārt Renāra Kaupera “Mana dziesma” Valta Pūces aranžējumā un Ērika Ešenvalda “Šķind zemīte, rīb zemīte”, kuras pazīstamas no Skolu jaunatnes Dziesmu un Deju svētku koncertiem, kļūs par paaudžu vienotājām, kopkorim uzņemoties četrbalsības skaņu rakstu, kurā ievīts bērnu balsu melodiskais dzīpars. Šīs dziesmas dziedāsim kopā ar Baldones mūzikas skolas audzēkņiem un viņu draugiem – bērnu vokālo ansambli “Rupertisingers” no Grācas, kuri ir iestudējuši dziesmas latviešu valodā.
Patstāvīgu, daudzpusīgu priekšnesumu svētkos sniegs apvienotie koklētāju ansambļi, būtiski iesaistoties arī kordziesmas tēlainības veidošanā.
Kuplais dejotāju pulks plaši pārstāvēs latviešu dejas mākslu, paužot savu dejasprieku sešās patstāvīgās dejās un četrreiz vienojoties mākslu mijiedarbībā ar kori un instrumentālo ansambli.
Svētku mākslinieciskais vadītājs un virsdiriģents: Pierīgas koru apriņķa virsdiriģents Jānis Ozols.
Goda virsdiriģents: Juris Kļaviņš.
Deju virsvadītājs: Pierīgas apriņķa deju kolektīvu virsvadītājs Mārtiņš Pēdājs.
Koklētāju ansambļu virsvadītāja: Inese Dzene.
Instrumentālā grupa: Jānis Irbe taustiņinstrumenti, Arnis Roze basģitāra, Jānis Pitens sitaminstrumenti.
Svētku rīkotājs: Biedrība Maestro Jāņa Dūmiņa piemiņas atbalstīšanai, sadarbībā ar Ķekavas novada pašvaldību.
Producents: Andris Feldmanis. Mākslinieciskās padomes locekle: muzikoloģe, ērģelniece un diriģente Ilze Dūmiņa.
Režija un svētku lielkoncerta vadība: aktieris Andris Morkāns un Ilze Dūmiņa.
Pirmo Jāņa Dūmiņa Dziesmu un Deju svētku norises vieta un laiks: Ķekavas novads, Baldones pilsētas Vanagkalnu estrāde, sestdien, 2024. gada 8. jūnijā, 19:00
***
Latviešu izcilais diriģents, Trīszvaigžņu ordeņa kavalieris, profesors Jānis Dūmiņš (30.03.1922-15.10.2011) ir dzimis un audzis Rīgā. Grīziņkalna puikas ceļš uz kora kultūras virsotnēm bijis liktenīgu pavērsienu un pārbaudījumu, bet, jo vairāk, iedvesmas un mīlestības virzīts. Tas devis Latvijai ne vien izcilu mūzikas profesionāli, kvēlu, neatkārtojamu un tautas apjūsmotu dziesmusvētku virsdiriģentu un iejutīgu kordirģēšanas pedagogu, bet arī radījis personību, kuras satrojumam piemīt nezūdoša ietekme un rosinājums.
Pieminēsim vien Jāņa Dūmiņa veikto toreizējā Latvijas Valsts kora transformāciju par augstvērtīgu profesionālu Akadēmiskā kora vienību, J.S.Baha Pasiju pirmatskaņojumus, padomijas “dzelzs priekškara”pirmo pārrāvumu ar rekordlaikā izveidoto jauniešu superkori “Rīga”, neiedomājamo līdzdalības intensitāti un ilgumu visa veida dziesmusvētkos Latvijā un kaimiņzemēs. Par savas diriģēšanas skolas un kora kultūras veidotāju Jāni Dūmiņu uzskata arī Gruzijā.
Tai pašā laikā, dziļas laimes, dvēseliskas atjaunotnes un izšķirošu nodomu mirkļus retajā brīvajā laikā Maestro dāvājusi tieši tēvtēvu dzimtā puse Baldone. Baltijā izsenis plaši pazīstamā kūrvieta jau tolaik varējusi lepoties ar kori, kurš, būdams dibināts piecus gadus pirms Pirmajiem Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem, bijis un ir tradīcijas liecinieks no tās pirmsākuma līdz mūsu dienām. Ar šo kori, kurā vasarās dziedājis arī viss Dūmiņu ģimenes „kvartets“, saistās arī vijolnieka Jāņa Dūmiņa pirmā diriģēšanas pieredze, 16 gadu vecumā sagatavojot kori 1938.gada Dziesmu svētkiem.
Baldones amatiermākslas un muzikālās izglītības attīstību Jānis Dūmiņš allaž paturējis uzmanības lokā. Ar Maestro izšķirošu atbalstu 1985.gadā tika dibināta Baldones mūzikas skola, viņš bijis pastāvīgs un gaidīts viesis Baldones koru uzstāšanās reizēs, kā arī neliedzis savu padomu mēģinājumos, gatavojoties skatēm, dziesmu karu sacensībām un koncertbraucieniem.
Arī Vanagkalnu estrādes vietu, kādā saulainā vasaras priekšpusdienā izklaušinot apkārtējo pakalnu atbalsis, ir atradis un izvēlējies Jānis Dūmiņš. Pati estrādes celtniecība, neiesaistot Maestro plānošanā, gan iesākās vien pēc vairākiem gadiem, lielā steigā gatavojot vietu slaveno “Čikāgas piecīšu” koncertam Baldonē. Neapdomīgais skatuves iekārtojums un kļūdainais akustiskais risinājums kļuva par lielu apgrūtinājumu estrādes tālākajai izmantošanai. Apskaņošanas aparatūrai un mobilajai podestūrai kļūstot pieejamākai, estrāde ir modusies jaunai dzīvei un savam pamatuzdevumam, vienojot tautu tās radošuma tradīcijā, iedvesmā un sirdsgudrībā. Arī pati Baldone, apvienojoties jaunajā novadā, ir guvusi jaunu elpu un cerību uz kultūras un sadzīves infrastruktūras sakārtošanu un dzīves augšupeju.
Lai “šķind zemīte un rīb zemīte” dziesmu un deju spēkā, lai dzidrinās gars kokļu skaņās, lai šalc trejdeviņi ozoli Jāņa Dūmiņa Dziesmusvētku ozolu audzē Vanagkalnu pļavā, – sargājot, iedvesmojot un turpinoties.
Ilze Dūmiņa
- gada 21. maijs
Jānis Dūmiņš un dzīves biedre Brigita Dūmiņa. Ģimenes arhīva foto 1958. gads