Balstoties uz Civillikumu, kopīpašnieks ir viens no vairākiem vai daudziem īpašniekiem, bet kopīpašums – neērtība un apgrūtinājums visiem kopīpašniekiem – viņiem kopā pieder īpašuma tiesības uz vienu un to pašu nedalītu lietu.
Kopīpašuma gadījumā tiesības uz objektu ir visiem īpašniekiem kopā, tāpēc jārēķinās ne tikai ar savu, bet arī citu īpašnieku tiesībām, viedokli, iespējām, gribu, jo rīkoties ar kopīpašumu (visumā vai atsevišķās daļās), drīkst tikai ar visu īpašnieku piekrišanu. Gadījumā, ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība ne vien nav spēkā, bet arī uzliek pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti.
Ņemot vērā minēto, neviens atsevišķs kopīpašnieks nevar kopīpašumu bez visu pārējo piekrišanas ne apgrūtināt, ne atsavināt, ne arī to pārgrozīt, tādēļ katram kopīpašniekam ir tiesības protestēt pret tādu viena vai visu pārējo kopīpašnieku rīcību, un šo tiesību viņam nevar atņemt ar balsu vairākumu.
Ja minam situāciju, kad kopīpašumā tiek plānota būvniecība, tad to var ierosināt viens no kopīpašniekiem, taču būvniecība vispār nav iespējama bez visu kopīpašnieku piekrišanas. Piekrišanas saņemšanai piemērots brīdis ir tieši būvniecības ieceres ierosināšana, proti, ja persona, plāno veikt būvniecību, vispirms to saskaņo ar kopīpašnieku un tikai tad ierosina būvniecību.
Savukārt, ja būvniecība tiek veikta pirms būvniecības dokumentācijas saskaņošanas un bez visu kopīpašnieku piekrišanas, tā vērtējama kā patvaļīga būvniecība. Līdz ar to, par patvaļīgas būvniecības seku novēršanu zemes gabalā, kas ir kopīpašums, atbild visi kopīpašnieki solidāri – gan tie, kas vēlas saskaņot, gan tie kopīpašnieki, kas nesaskaņo.
Tiesiskais regulējums: Civillikums, Būvniecības likums, Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumi Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi”.
Sabiedrības informēšanas un mārketinga nodaļa