Ķekavas novadā vēlamies aizsākt jaunu informatīvo rubriku, lai kopā ar iedzīvotājiem iepazītu mūsu novada vēsturi, nozīmīgus notikumus, personības, tradīcijas un vietas, jo plašajā novadā un ikdienas steigā bieži vien nepamanām pat blakus ielas kaimiņus.
Rubriku iesāksim ar šī brīža laikapstākļiem raksturīgu tēmu: slēpošanu. Tā kā pagājušajā nedēļas nogalē Riekstukalna slēpošanas trasē pulcējās ziemas sporta veidu cienītāji, tad ir laiks uzzināt ko vairāk par slēpošanas vēsturi novadā.
Vēsturiski Baldone ir bijusi viens no Latvijas slēpošanas kūrortiem, jo slēpošanas trases un sacensības norisinājušās gan Riekstukalnā, gan Morisonkalnā. 1940. gada izdevumā “Brīvā Zeme” nr. 25 rakstīts:
“Ziemas sporta cienītāji šogad nevar sūdzēties par sniega trūkumu. Tas ir bagātīgi sasnidzis visās slēpošanas vietās. Tas netrūkst arī vienā no Rīgai tuvākām slēpošanas vietām — Baldonē, kas gan tikai pēdējos gados ir kļuvusi plašāk pazīstama kā ideāla slēpošanas vieta.
Skaistais Morisonkalns, kas atrodas no Baldones apmēram 0,5 km attālumā un no kura paveras plašs skats uz Baldones ciemu, apkārtējiem laukiem un mežu masīviem, aicināt aicina slēpotāju slaidā nobraucienā izmēģināt tā stāvos pakalnus. Garāku distanču mīļotāji var cauri Baldones skaistajiem priežu mežiem doties uz 4 km attālo Riekstukalnu, kas arī ir visai izdevīgs slēpošanai. No kalna var tālu pārredzēt apkārtējos mežus. Kalna galā uzbūvēts skatu tornis, no kura pakājes ir ļoti skaista un izdevīga vieta slēpotājiem nobraukšanai.”
Šodien zināmais skatu tornis atrodas vienā no Riekstukalna nogāzēm un to atklāja vien 2018. gadā, tomēr pirmais skatu tornis tika uzbūvēts jau 1937. gadā. Toreiz Riekstukalnā Baldones labierīcības biedrība uzbūvēja koka skatu torni. 1939. gada “Tūrisma apskats” informē, ka tornis atvērts publikai ik dienu no plkst. 8.00 līdz plkst. 20.00, bet pārējā laikā atslēgas atrodamas pie 11. apgaitas mežsarga Plūmes. Šobrīd no skatu torņa paveras unikāla ainava uz Latvijas galvaspilsētu – iespējams saskatīt Rīgas nozīmīgākās augstceltnes.
Runājot par slēpošanu, jāpiemin, ka Baldonē norisinājušās vairākas slēpošanas sacensības jeb sacīkstes. Vienas no pirmajām liecībām par sportisko gaisotni lasāmas 1938. gada izdevumā “Rīts”:
Baldones labierīcības biedrība vakar bija rīkojusi pirmās slēpošanas sacīkstes Morisona un
Riekstu kalna apkārtnē. Apmēram 10 km distancē uzvarēja Bertulsons, kas ceļu veica 58
minūtēs. 2. vietā palika R. Mitrikis, kas slēpoja tieši 1 stundu. 3. vietā K. Amols 1:1+5:10, bet 4. vietā J. Melderis. 5. — A. Jansons 1:23:35, 6. — Driene 1:57:35 un 7. — vienīgā sieviešu
pārstāve Manfeldes jaunkundze, kas to pašu distanci noslēpoja 2 stundās, 15 minūtēs un 15 sekundēs. Baldones sēravotu direkcija ar direktoru Neimani un Baldones labierīcības biedrība ar Trauciņu priekšgalā pēdējā laikā sāk pievērst slēpošanai lielāku vērību. Baldones apkārtne ir slēpošanai labi piemērota un ērti sasniedzama arī
rīdziniekiem. Nākamajā ziemā baldonieši paredzējuši izbūvēt ari tramplīnu.
Zīmīgi, ka šobrīd Riekstukalns ir viena no Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju iecienītākajām slēpošanas vietām reģionā, tāpēc varam droši teikt, ka direktora Neimaņa un biedrības mērķis ir sasniegts.
Sabiedrības informēšanas un mārketinga nodaļa
