Ieskats Ķekavas novada skolu vēsturē

Jaunais mācību gads ir sācies! Kā katru gadu, Ķekavas novada skolas savas durvis ir vērušas skolēniem. Faktu otrdienas ietvaros ieskatīsimies novada skolu vēsturē.

Baložu vidusskola

Tagadējās Baložu vidusskolas stāsts aizsākās 1948. gada 22. oktobrī, kad pie Pļavniekkalna septiņgadīgās skolas tika noorganizētas četras krievvalodīgo klases, ko izvietoja Baložu kūdras fabrikas teritorijas barakā. Tolaik visus skolēnus apmācīja viens skolotājs. No 1952. gada tā kļuva par patstāvīgu Baložu pamatskolu ar divām skolēnu plūsmām: latviešu un krievu. 1955. gadā tika ielikts pamatakmens jaunai skolas ēkai – tādai, kādu mēs to redzam šodien. Tika uzsākti spraigi skolas celtniecības darbi un 1957. gada 1. septembrī Baložos tika atvērta jaunā skola jeb skolas labais spārns. 1958. gadā visa ēka jau bija nodota skolas rīcībā un direktores L. Ivanovas vadībā sākās skolas pāreja uz astoņgadīgo izglītību.

Baldones vidusskola

Pirmās ziņas par izglītības attīstību Baldones apkārtnē nav pārbaudītas un pietiekami izpētītas, tomēr Baldones vidusskolas vēstures skolotāja Elga Bukuma ir pierakstījusi, ka 19. gs. 30. gados Baldones skola darbojusies krogā (precīza vieta nav zināma). Skola, ko šodien pazīstam kā Baldones vidusskolu, celta 1935. gadā (pamatakmens ielikts 1930. gadā). No 1936. līdz 1955. gadam tā bija pazīstama kā Baldones 6. klašu skola, bet no 1955. gada – Baldones vidusskola (1. izlaidums 1959. gadā). 1937.gada decembrī Baldones skolai Liepkalna kungs uzdāvināja pašai savu karogu, ko iesvētījis mācītājs Zuzāns, bet pasniedzis Rīgas apriņķa pašvaldības vecākais Zvaigzne Baldones skolas direktoram Tikiņam. Karogs tapis pēc baldonieša, mākslinieka Atis (Otto) Grundes zīmējuma.

Daugmales pamatskola

Daugmales skolas mūžs aizsākās 1926. gadā, kad Daugmales iedzīvotāji pašu rokām uzcēla skolas ēku. Šeit ieguldīts ne tikai pašu daugmaliešu darbs, bet arī pašu ziedotie līdzekļi un celtniecības materiāli – tas viss savu bērnu un mazbērnu labā! Varas maiņas Latvijā nav gājušas secen Daugmales skolai, kas laika gaitā ieguvusi arvien jaunus nosaukumus: Sešklasīgā pamatskola, Septiņgadīgā skola, Astoņgadīgā skola, Deviņgadīgā skola un Daugmales pamatskola.

Pļavniekkalna sākumskola

Vidzemes guberņas skolu virsvaldes protokolos atrodams , ka jau 1868. un 1869. gadā atvēlēti līdzekļi Pļavniekkalna pagasta skolai. Skolas telpas vairākkārt tika paplašinātas, līdz 1900. gadā uzcēla piebūvi. Ap 1910. gadu tika celta jauna skolas ēka – apmēram 10 metrus tālāk no vecās skolas ēkas, bet Pirmā pasaules kara laikā tā tika stipri bojāta. Remonta laikā mācībām izmantoja pagastnama telpas. Otrā pasaules kara laikā kādu brīdi skolā atradās vācu kara hospitālis. Pēc Otrā pasaules kara skola darbojās līdz 1971. gadam, kad to slēdza. 1993. gadā pēc Katlakalna iedzīvotāju iniciatīvas tika atjaunota Pļavniekkalna sākumskolas darbība un par direktori sāka strādāt A. Baltmane.

Privātā pamatskola “Gaismas tilts 97”

Privātā pamatskola “Gaismas tilts 97” ir dibināta 1993. gadā kā viena no pirmajām un tātad arī vecākajām privātskolām Latvijā. Dibinātājs – Amerikas latvietis Kārlis Jirgens, kurš no tā laika Ķekavas kolhoza akcionāriem nopirka bijušo bērnudārza ēku, lai tajā izveidotu skolu. Mācības privātskolā „Gaismas tilts” uzsāka 12 septītās klases skolēni – viņi ir 1995./96. mācību gada pirmais izlaidums. 1994. gadā skolotājs Raimonds Bērziņš sāka mācīt datorzinības, kas tajā laikā visām pamatskolas klasēm vēl nebija iekļautas izglītības standartā (datori tika atsūtīti no Amerikas). 1995. gadā tiek uzrakstīta skolas himna, veidoti logo, karogs. Skolas himnai Kārļa Jirgena brālis Valdis Jirgens no ASV atsūtīja savu komponētu mūziku. Himnas vārdu autore ir skolotāja Silvija Zītare, bet mūzika tiem bija jāpārveido, un to izdarīja Patriks Heislers, kurš vienu gadu bijis šīs skolas mūzikas skolotājs, bet tagad ir skolas grāmatvedis un piepalīdz saimniecības darbos. Skolas logo izveidotājs – zīmēšanas skolotājs Gatis Bērziņš.

Ķekavas vidusskola

Šis gads Ķekavas vidusskolai ir īpašs, jo aprit 50 gadi kopš tā vērusi durvis skolēniem. 1974. gada 14. jūnijā tika ielikts toreiz jaunās vidusskolas pamatakmens. Ēku nodeva ekspluatācijā 1975. gada 25. augustā. 1975. gada 1. septembrī jaunajā ēkā mācības uzsāka 526 audzēkņi un 46 skolotāji, bet jau pēc diviem gadiem skolas telpas kļuva par mazu un mācības turpinājās divās maiņās. 1986./87. mācību gadā vienā klasē bija no 38 līdz 41 skolēnam – kopā skolā mācījās nu jau 1227 bērni, bet telpas bija paredzētas vien 700 skolēniem. 1990. gada septembrī 1. līdz 4. klašu audzēkņi atkal sāka mācības vecajā pagastnamā, ko ķekavieši dēvē par “sarkano skoliņu”. 2015. gadā sākumskola pārcēlās uz savu jauno jeb tagadējo skolas ēku. Šo 50 gadu laikā skolu vadījuši četri direktori – Ilmārs Briģis, Irēna Bīskapa, Valdis Ozols un tagadējā direktore Sandra Pugovka. Par to, kādas derības tika noslēgtas Ķekavas vidusskolas celtniecības laikā un kurš tajās vinnēja, var uzzināt Ķekavas novadpētniecības muzejā no oriģinālā dokumenta, kuru saglabāja un muzejam uzdāvināja Ārija Briģe.

Liels paldies Ķekavas novadpētniecības muzejam, Baldones muzejam, Baložu vidusskolai un Daugmales pamatskolai par ieskatu vēsturē.

Sabiedrības informēšanas un mārketinga nodaļa