Šogad līdz 14. oktobrim Latvijā reģistrēti 25 leptospirozes (smaga akūta infekcijas slimība, ko pārnēsā dažādi dzīvnieki, īpaši peļveidīgie grauzēji, bet var būt arī lauksaimniecības dzīvnieki, suņi un kaķi) gadījumi, kas ir sešas reizes vairāk nekā iepriekšējos gados, kad tika reģistrēti vidēji 4 gadījumi gadā. Visvairāk leptospirozes gadījumu reģistrēti augustā un septembrī, kas norāda uz izteiktu sezonālu pieaugumu vasaras beigās un rudenī.
Leptospirozes gadījumi konstatēti vairākās administratīvajās teritorijās: Rīgā, Salaspils novadā, Ogres novadā t. sk. Tomes pagastā, Lielvārdē un Ikšķilē, Cēsīs, Ropažu novadā, t. sk. Garkalnes pagastā, Stopiņu pagastā, kā arī Bauskas novadā, Jelgavā un Siguldas novadā. Vidējā saslimstība ar leptospirozi valstī ir 1,3 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju; visaugstākā saslimstība tika reģistrēta Salaspils novadā (12,7) un Cēsu novadā (12,1).
Ņemot vērā pašreizējo nelabvēlīgo epidemioloģisko situāciju, kā arī savvaļas grauzēju sezonālo migrāciju dzīvojamās ēkās, saimniecībās un lauksaimniecības objektos, cilvēku inficēšanās risks ar leptospirozi joprojām ir ievērojams, tādēļ aicinām pievērst uzmanību teritoriju labiekārtošanai un sanitārai tīrībai, atbilstošai atkritumu apsaimniekošanai, lai mazinātu grauzēju izplatības iespējas. Īpaša uzmanība jāpievērš bieži applūstošām vietām un teritorijām.
Leptospirozes izraisītājs ir baktērijas leptospiras, kas ārējā vidē var saglabāties nedēļām vai pat mēnešiem, īpaši mitrā un vēsā vidē, taču tās ir jutīgas pret izžūšanu un augstu temperatūru. Inficētie dzīvnieki izdala leptospiras ar urīnu. Uzņēmīgi ir visi siltasiņu dzīvnieki, kas nozīmē, ka infekcijas izraisītāji plaši cirkulē dabā. Cilvēka organismā leptospiras var iekļūt caur acu, deguna un mutes gļotādu, kā arī caur sīkiem ādas bojājumiem, kontaktējoties ar grauzēju un citu dzīvnieku, ieskaitot mājdzīvnieku piesārņoto vidi: ūdeni, augsni, priekšmetiem u.c.
Simptomi
Slimības pazīmes parasti parādās 2–20 dienas pēc inficēšanās. Biežāk novērojami gripai līdzīgi simptomi – paaugstināta temperatūra, drudzis, drebuļi, galvassāpes, muskuļu sāpes, nelabums, vemšana, apetītes zudums, apsārtušas acis un nespēks. Smagākos gadījumos iespējamas komplikācijas – meningīts, asinsizplūdumi, dzelte, nieru un aknu bojājumi, hemolītiska anēmija vai apziņas traucējumi.
Inficēšanās:
- saskaroties ar mitru augsni, augiem vai citiem objektiem, kas piesārņoti ar inficētu dzīvnieku urīnu;
- tīrot vai uzturot vietas, kur uzturas grauzēji;
- aprūpējot mājdzīvniekus vai strādājot ar mājlopiem, īpaši, ja ir sīki ādas bojājumi;
- retāk – peldoties vai brienot pa piesārņotu ūdeni.
Profilakse
Lai novērstu inficēšanos ar leptospirozi, aicinām ievērot šādus profilakses pasākumus:
- lietot cimdus, zābakus un aizsargapģērbu, veicot dārza, lauku vai dzīvnieku aprūpes darbus, kā arī citus darbus vidē, kas potenciāli piesārņota ar grauzējiem (piemēram, teritorijas labiekārtošanas un kanalizācijas sistēmu remontdarbi);
- pēc saskares ar dzīvniekiem, mitru augsni un dzīvnieku potenciāli piesārņotiem priekšmetiem rūpīgi mazgāt rokas ar ziepēm un ūdeni;
- uzturēt kārtībā pagalmu, saimniecības teritoriju un telpas, t. sk. pagrabtelpas;
- aiztaisīt caurumus un spraugas, caur kurām grauzēji var iekļūt ēkās vai telpās;
- nepieļaut atkritumu uzkrāšanos pagrabos, kāpņutelpās, konteineru laukumos;
- atkritumu konteinerus turēt aizvērtus un regulāri iztukšot tos;
- neatstāt pārtiku pieejamu ārpus telpām;
- padarīt pārtikas atliekas nepieejamas grauzējiem;
- novērst grauzēju piekļuvi pārtikai un dzīvnieku barībai;
- regulāri veikt grauzēju kontroli dzīvesvietā un tās apkārtnē;
- ziņot objekta apsaimniekotājam par grauzēju klātbūtni;
- izmantot tikai atļautus un drošus deratizācijas līdzekļus;
- izvairīties no tieša kontakta ar dzīvnieku urīnu;
- nelietot uzturā termiski neapstrādātu pārtiku, ja ir aizdomas, ka tā ir grauzēju piesārņota;
- nedzert nevārītu ūdeni no dabīgām ūdenstilpnēm;
- ievērot piesardzību arī aukstuma peldēs, ja ir ādas ievainojumi vai nobrāzumi.
Ko darīt, ja parādās simptomi?
Ja parādās leptospirozei raksturīgas pazīmes un ir bijusi saskare ar potenciāli piesārņotu vidi, dzīvniekiem un dzīvnieku piesārņoto vidi, nekavējoties jāvēršas pie ārsta. Slimība ir smaga, bet ārstējama, ja tā tiek savlaicīgi diagnosticēta.
(Publicēts 27.10.2025.)
Sabiedrības informēšanas un mārketinga nodaļa