5. jūnijā sākās XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas ir šīs nedēļas centrālais notikums. Šodien atsvaidzināsim pirms kāda laika aizsākto faktu otrdienu un atgriezīsimies 1995. gadā jeb VII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos.
VII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notika Rīgā, 1995. gadā. Šajos svētkos piedalījās 30 000 dalībnieki. Bet ar ko tie bija tik īpaši? Šie bija pirmie skolu jaunatnes svētki, kas notika neatkarīgās Latvijas laikā. Svētku simboli – gailis, Sprīdītis un Lutausis.
Svētki ieguva nosaukumu, ar kādu tos pazīstam arī šodien – Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Aizsākās jauna tradīcija – sniegt labdarības koncertus sanatorijās, bērnunamos un slimnīcās. Programma tika ievērojami paplašināta – piedalījās lauku kapelas, koklētāju ansambļi, folkloras kopas, kas koncertēja Vērmanes dārzā, Esplanādē un pie Kongresu nama. Pirmo reizi deju lieluzvedums tika veidots ar vienotu sižeta līniju – “Sprīdīša septiņas dieniņas baltas”. Draudzības koncertā, kā arī koncertos Rīgas laukumos un parkos muzicēja ārzemju bērnu vieskolektīvi no Dānijas, Vācijas, Zviedrijas, Ungārijas, ASV, Japānas, Francijas, Polijas, Ukrainas un Lietuvas.
Aicinām aplūkot bilžu galeriju un varbūt kādā no attēliem atpazīsiet sevi, piemēram, pirmsskolas bērnu deju kolektīvā “Sprīdīšu skola”! “Sprīdīšu skola” tika nodibināta 1992. gadā. Šo pirmsskolas bērnu deju kolektīvu vadīja Inga Zālīte – Cērūze un Daiga Ventniece. Pulciņš darbojās līdzīgi kā bērnudārzs, vienīgi bērni negulēja diendusu, bet apguva latviešu tautas folkloru, mācījās dejas, rotaļas un tautas dziesmas. Kolektīvs piedalījās Lieldienu, Mārtiņdienu un citos gadskārtu pasākumos Ķekavā, kā arī Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos 1995. gadā. Kolektīvs pastāvēja līdz 1998. gadam.
Sakām paldies Ķekavas novadpētniecības muzejam par attēliem un ieskatu vēsturē.
