Baloži atrodas Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā. Uz rietumiem plešas Mēdemu purvs. Virsmas augstums parasti nepārsniedz 10 m virs jūras līmeņa. Apvidu šķērso vairākas kāpas, augstākā - Mūles kalns (26 m) atrodas līdzās Baložu centram. Dabiska notece Mēdemu purvam bija rietumos pa Mārupīti, bet austrumos no Titurgas jeb Mūlkalna ezera (12 ha) pa Titurgu. Zemākās vietās lieli sapropeļa krājumi. Pamatā dolomīts.

 
 Titurgas ezers
 
Baložos ir sastopami vairāki mazi ezeri, viens no lielākajiem ir Titurgas ezers (Mūlskalna, Mūlkalna, Tīturgas ezers), kas skaitās pie aizaugošajiem. Titurgas ezers ir izvietots Baložu pilsētas vidusdaļā. Titurgas ezera platība ir apmēram 12 ha. Tā dziļums ir no 5 līdz 18 m (pirms tīrīšanas 2000.gadā bija 0,3 – 1,0 metrs), un tajā ietek viens grāvis ar nezināmu nosaukumu; ūdens krāsa – brūnūdens. Ezera krasta līnijas garums ir 1,5 kilometri, maksimālais garums – 0,56 kilometri, maksimālais platums – 0,28 kilometri. Iztek Titurga (Tīturga) uz Sauso Daugavu Daugavas lielbaseinā. Kūdras purva ūdeņi apvadīti apkārt ezeram. Teritorijā esošās upītes ir meliorētas, kas veido vietējas nozīmes meliorācijas sistēmu.
No Titurgas ezera vārda cēlies arī vienas Baložu pilsētas daļas - Titurgas nosaukums. Ezerā mīt raudas, līdakas, līņi, kā arī karūsas. Zivju krājumi tika papildināti ar karpām. 1966.gadā Valsts meliorācijas projektēšanas institūts (VMPI) sastādījis Titurgas ezera sapropeļa eksperimentālās ieguves projektu. 20.gadsimta 80.gadu beigās ezers iztīrīts (izsūknētas dūņas un sapropelis).
Ap ezeru dominē kūdraina, aizaugusi piekraste. Ezera dibena struktūra ir dūņains sapropelis, dziļākās kārtās trīsarpus - četri metri. Ņemot vērā ezera nevienmērīgo dziļumu, dibena struktūru, krastu purvainību, tas nebūtu izmantojams peldēšanās nolūkiem. Tomēr vasarās nelegāli tiek izmantotas divas peldvietas – dienvidrietumu krastā (kūdraina) un rietumu krastā (mākslīgi ierīkota, saberot smiltis). Peldvietas nav labiekārtotas, drošas un nenotiek to ūdens kvalitātes monitorings.
 
Titurgas upe
 
Titurga, saukta arī Tīturga, ir astoņus kilometrus gara. Iztek no Titurgas ezera Medema purva austrumu malā Baložu pilsētas teritorijā. Gandrīz visā garumā regulēta (apmēram astoņu metru plats grāvis). Ietek Sausajā Daugavā pie Alejām. Titurga pieder pie Latvijas mazo upju saimes. Tas izteikti redzams pie tās ietekas Daugavā. Titurga ir Daugavas kreisā krasta pieteka. Upes iztekas augstums ir 7,9 m, kritums – septiņi metri, gada notece - 0,007 km³, baseina platība ir 36,5 km².
 
Mežs
 
Baložu pilsētā mežsaimniecības zemes klāj 7,59% (51,2 ha) kopējās platības. Baložu pilsētas teritorijā sastopami galvenokārt priežu meži (mētrājs, lāns) ar bērza piejaukumu. Reljefa pazeminājumos – zemākajās un mitrākajās vietās – tas pāriet slapjajā mētrājā, pārpurvotajās teritorijās – purvājā. Salīdzinoši lielākie mežu masīvi aizņem teritorijas ap Titurgas ezeru. Relatīvi sīki mežu nogabali izkaisīti pilsētas ziemeļos, ziemeļrietumu malā – izstrādātajās un vēl neizstrādātajās Medema purva platībās.
Tā kā pilsētas teritorijas nogulumiežu virsējo kārtu veido galvenokārt smilšains materiāls, tad tas nosaka arī veģetācijas īpatnības - pilsētas mežos visvairāk aug priedes, tikai atsevišķās vietās atrodami lapu koki un egles. Līdz ar to pilsētas teritorijā nav ievērojamu dižkoku. Mežainās platības ap Titurgas ezeru ir rekreācijai svarīgas teritorijas, tās ir arī nozīmīga pilsētas ainavas sastāvdaļa. Meža nogabalam gar autoceļu A7 ir svarīga loma kā buferzonai, kas mazina autoceļa ietekmi. Meža tuvumu izmanto tuvējie Baložu pilsētas iedzīvotāji – gan pastaigām, sēņošanai un ogošanai, gan aktīvam sportam. Sporta iniciatīvu centrs mežā regulāri rīko slēpošanas, riteņbraukšanas un skriešanas sacensības.
 
Lauksaimniecības zemes
 
Baložu pilsētā lauksaimniecības zemes aizņem 30,25% (204 ha) no kopējās platības, lai gan šīs platības lielākoties netiek izmantotas tradicionālās lauksaimniecības vajadzībām – tīrumiem, pļavām, ganībām. Baložu teritorijā ir 31 lauksaimniecības zemes īpašums/lietojums un liels skaits mazdārziņu/sakņu dārzu. To galvenie masīvi izvietoti pilsētas centrālajā daļā, starp Rīgas, Ezera un Purva ielām. Lauksaimniecības zemes tiek transformētas par individuālās apbūves platībām, kas šobrīd Baložos attīstās ļoti strauji.
 
Purvi
 
Baložu zemes ir ļoti bagātas ar kūdras purviem. Teritorijai ir raksturīgi pārpurvošanās procesi, kas ir saistīti ar augstu gruntsūdens līmeni. Pašā teritorijā ir vairāki purvi – Medema purva austrumu daļa, Cālīšu purva rietumu mala un pārpurvojusies teritorija ap Titurgas ezeru. Ņemot vērā to, ka Medema purvs un Cālīšu purvs plešas arī Ķekavas un Olaines pagastos, ir nepieciešama šo trīs pašvaldību cieša sadarbība turpmākās purvu apsaimniekošanas plānošanā. Dabiskā notece Medemu purvam bija rietumos pa Mārupīti, bet austrumos no Titurgas jeb Mulkalna ezera (12 ha) pa Titurgu. Kūdras lauki ir grāvoti. Jau 19.gadsimta 80.gados 70 km meža meliorēšanai un arī koku pludināšanai būvēts lielākais kanāls – 6 km garš (ar Dzelzskalnu atzaru – 4,5 km), 6 -15 metru plats un 2,5 - 4 metru dziļš. Tas nosaukts par Ostvalda kanālu – virsmežziņa, mežsaimniecības organizatora, vēlāk profesora uzvārdā. Vecā kanāla sistēma atrodas uz dienvidiem no Baložiem. Medemu purva kopplatība ir 3400 ha, no kuriem ir izmantoti 1060 ha un to vietā ir ierīkoti dārziņi. Ir ziņas, ka apkārtnes teritorijās mīt pelēkā dzērve (īpaši aizsargājama suga), ķīvīte, badadzeguze, meža strazds, mērkaziņa.
Tieši purvu klātbūtne ir noteikusi Baložu pilsētas izveidošanos un attīstību.
  Drukāt