Apskatiet Ķekavas novadu lielākā kartē

 

Ķekavas sākumskola

Ķekavas sākumskola. Celta 1896. gadā kā Doles pagasta un tiesas nams. Arhitekts: Konstantīns Pēkšēns (1859-1928). Pirmā stāvā atradās telpas pagasta valdei, pagasttiesai un rakstveža dzīvoklim. Pagrabā – dzīvoklis ziņnesim, aresta telpas, saimnieciskās telpas. Otrā stāvā – sapulču zāle. 1920. gadā, otrā stāvā, izbūvējot starpsienas, ievietoja Doles – Ķekavas 6.klasīgo pamatskolu, bet pirmajā stāvā palika pašvaldība. Skola te darbojās līdz 1975. gadam, kad tika uzcelta Ķekavas vidusskola. Kādu laiku ēka bija tukša, tad tur iekārtoja skaitļošanas centru, bet 1990. gadā atgriezās sākumskola. 2004. gadā pie skolas atklāja piemiņas akmeni pirmajiem skolotājiem Pēterim Leitim, Zentai Ozoliņai un Jānim Sējam.

Adrese: Skolas iela 2, Ķekava. Tel.: 67937007

Ķekavas mūzikas skola. Pamatakmeni ielika 1991. gada 31. janvārī, bet celtniecības darbi tika pabeigti 2000. gada septembrī. Ēkas arhitekte Liesma Skuja. Mūzikas skola Ķekavā dibināta 1989. gadā. Adrese: Skolas iela 3, Ķekava. Tel.: 67936085

Ķekavas mūzikas skola

Doles Tautas nams
Doles tautas nams. Bijušais Doles saviesīgās biedrības nams. 17. gadsimta beigās pretī Sv. Annas Doles draudzes baznīcai tika uzcelts krogs, kuru 1907. gadā dibinātā Doles saviesīgā biedrība pārbūvēja savām vajadzībām. Namu atklāja 1911. gadā. Pēc Pirmā pasaules kara ēka nonāca pašvaldības īpašumā. Ēku pārbūvēja pēc arhitekta K. Zēversa projekta. Te atradās arī pasts, veikals bibliotēka. Padomju varas laikā te bija ciema padome. Vēlāk nams nonāca kolhoza īpašumā, tagad Ķekavas pagasta īpašums. Adrese: Rīgas iela 26, Ķekava. Tel.: 67969224

Doles – Ķekavas evaņģēliski luteriskā baznīca. Jau 16.gadsimtā te atradās baznīca, un vairākas koka celtnes nomainīja viena otru, līdz 1783. gadā par Doles muižas īpašnieka Voldemāra Antona Levīza of Menāra līdzekļiem tika celta tagadējā baznīca, kas iesvētīta 1784.gadā. Ja celšanas gads, pateicoties Brocem un norādei Buša Vidzemes baznīcu vēsturē, vienmēr ticis minēts pareizi, tad jautājums par celtnes autoru nekad vēl nav ticis pacelts. Jau minētie Broces zīmējumi tomēr ļauj izvērtēt baznīcas fasāžu sākotnējo koncepciju un izdarīt slēdzienus. Pēc stilistiskajām pazīmēm var samērā viegli noskaidrot meistaru – tas ir Kristofors Hāberlands, Rīgas pilsētas būvmeistars, ne tikai vietējā klasicisma izcilākais pārstāvis, bet arī viens no lielākajiem arhitektiem vēsturisko stilu laikmetā vispār. Adrese: Rīgas iela 75, Ķekava. Tel.: 29149425; 

Lasīt vairāk par Doles - Ķekavas ev.lut.draudzi

 Doles-Ķekavas evaņģēliski luteriskā baznīca
 Piemiņas akmens represētajiem novadniekiem Piemiņas akmens represētajiem novadniekiem. Uzstādīts ar kolhoza "Ķekava" speciālistu un Tautas frontes dalībnieku atbalstu 1989. gadā. Atrodas Rīgas - Bauskas šosejas malā, pie Odukalna.

Konfesiāli luteriskā baznīca Odukalnā. 2002. gada 4. augusts ir diena, kas noteikti kļūs par nozīmīgu Konfesionāli luteriskās baznīcas (KLB) vēstures sastāvdaļu. Šajā dienā Ķekavā tika iesvētīta pirmā mūsu baznīcas pašu celtā celtne un ordinēti četri jauni mācītāji. Adrese: Saules iela, Odukalns, Ķekava. Tel.: 67932865.

Lasīt vairāk par Konfesiāli luterisko baznīcu Odukalnā

 Odukalna baznīca
 Truseļu kapi Brāļu kapi pie Truseļiem. Atrodas vecā Jaunjelgavas ceļa malā, bijušās Jaunās muižas tuvumā. Apglabāti 1916.g. jūlija kaujās kritušie 96 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona karavīri. Piemineklis atklāts 1930. gada maijā. To cēlusi brāļu kapu komiteja pēc arhitekta A. Birzenieka meta. 1916. gadā ierīkoti arī 1915. - 1916. gadā kritušo 69 krievu armijas karavīru brāļu kapi. Apbedīti arī 1944. gada septembrī - oktobrī kritušie karavīri. Veicot pārapbedīšanu no Spieķu kalna brāļu kapiem, 20.gs.70.gados te apglabāti arī 1916. gadā kritušie latviešu strēlnieku un krievu pulku karavīri. Adrese: Pļavu iela, Ķekava    
Piemiņas akmens Eiženam Ostvaldam (1851. - 1932.). Bija mežzinātnes un mežu meliorācijas pamatlicējs Latvijā, kā arī mežkopis un Rīgas politehniskā institūta docents, mežzinātņu doktors. Piemineklis atklāts 2003. g. novembrī. Kanāls ierīkots 19 .gs. b. pēc Eižena Ostvalda projekta. Kanāls ir 10,5 km garš, 10m plats un 3,5 m dziļš. Adrese: ap 2 km pa labi no Rīgas - Bauskas šosejas 14. km.  Eižena Ostvalda piemiņas akmens
 Katlakalna tautas nams Katlakalna tautas nams un bibliotēka. Ēka celta 19. gs beigās kā Katlakalna pagasta un tiesas nams. Tajā bija darba telpas pagasttiesai, pagastvaldei, kancelejai, dzīvoklīši skrīverim un ziņnesim, īslaicīgā aresta telpa, divas nelielas istabiņas pagasta nespējniekiem un, galvenais, liela zāle pagasta iedzīvotāju sapulcēm. Un tādēļ šī ēka pieredzēja galvenos Piektā Gada notikumus. Īpaša vieta bija 1908. g. dibinātajai Katlakalna bibliotēkas biedrībai,kas ne vien lika pamatus publiskai bibliotēkai un amatiermākslas kolektīvu darbībai, bet arī piedāvāja izglītojošus priekšlasījumus un izklaidējošas ballītes. Arī Padomju Latvijas laikā (līdz 1974. g.) te izvietojās pašvaldība – Katlakalna ciema padomes Izpildu Komiteja. Pašlaik ēkā atkal darbojas tautas nams un bibliotēka, turpinās arī cieša sadarbība ar Pļavniekkalna skolu.Adrese: Pļavniekkalna iela 35, Katlakalns. Tel.: 67938960
Putnu fabrika „Ķekava” un ciemats Ķekava. Celtniecība uzsākta 1964. gadā. Oficiālie dati vēstī, ka kopumā no 1967.gada līdz 1984.gadam nodotas 14 daudzdzīvokļu mājas. Šajā ciematā, kas drīz vien sākts saukt par Jauno Ķekavu, attīstās arī sociālā infrastruktūra: 1969. gadā darbu sāk bērnudārzs 140 vietām (pašreizējāĶekavas pagasta pirmskolas izglītības iestāde „Ieviņa); 1970. gadā nodots ekspluatācijā klubs ar 350 vietām (tagadējais Ķekavas kultūras nams), pasts, veikals, sadzīves pakalpojumu centrs, 1974. gadā nodota ekspluatācijā ambulance, 1975. gadā - vidusskola ar 1070 vietām. Putnu fabrika Ķekava
Rāmavas-Depkina muiža Rāmavas muiža. Vecā kungu māja, kurā no 1806. - 1850. gadam dzīvoja Garlībs Merķelis, nav saglabājusies, bet pašreizējā kungu māja datēta ar 19 .gadsimta vidu, vārti būvēti 20. gadsimta sākumā. Rakstnieka G. Merķeļa dzīves vieta iekļauta valsts nozīmes vēstures pieminekļu sarakstā. Muižas teritorijā uzstādīts piemiņas akmens Paulam Lejiņam (1883 – 1959). Bijis lauksaimniecības zinātņu doktors, LPSR zinātņu akadēmijas prezidents (1946.-1951.), izveidojis un vadījis Latvijas Universitātes, vēlāk Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas mācību un pētījumu saimniecību "Rāmava" (muižas teritorijā). Adrese: Rāmavas iela 9, Rāmava. T.: 26133833; www.ramavasmuiza.lv
Katlakalna kapi un Garlība Merķeļa piemineklis. Kapi ierīkoti 1938. gadā, savācot vienkopus Pirmajā pasaules karā un Brīvības cīņās kritušo pīšļus no dažādām Katlakalna pagasta vietām. Tur apbedīti arī Otrā pasaules kara nogalē – 1944. gada oktobra kaujās kritušie sarkanarmieši. Garlība Merķela kapa pieminekli 1869. gadā uzstādīja Rīgas Latviešu biedrība par saziedotiem līdzekļiem, atzīmējot G. Merķeļa 100. dzimšanas dienu.  Garlība Merķeļa kaps
Katlakalna baznīca

Katlakalna luteriešu baznīca. Tā ir valsts nozīmes arhitektūras un mākslas piemineklis līdz ar tās atsevišķiem būvelementiem un interjera dekoratīvo apdari. Atrodas Akmeņsalā Daugavas krastā. Celta 1794.gadā. Arhitekts K.Hāberlends. Baznīca veidota stingri klasiskās formās ar cilindrisku telpu un mūra kupola pārsegumu. Pie baznīcas apbedīts prāvests Roberts Feldmanis, kurš veidojis arī dendrāriju ar 84 veidu augu sugu stādījumiem. Ar baznīcu saistās teikas un spoku stāsti. Piemēram - sākotnēji uz jumta bijis neliels dekoratīvs tornītis–„laterna”, bet tās jumtu noplēsa 1802. gada vētra, baznīcā sāka ieplūst ūdens un kupols iebruka. Remonts tika veikts 1809. gadā, bet „laternu” neatjaunoja. Ir arī nostāsts, ka laterna maldinājusi Daugavas kuģotājus – viņi to uztvēruši kā bāku, un tādēļ tā nojaukta. Adrese: „Ozolkalni”, p/n Katlakalns, Ķekavas pagasts. Tel.: 27059937

Lasīt vairāk>>

Katlakalna priedes. Atrodas pie Katlakalna luteriešu baznīcas. Tā ir apmēram 200 gadu veca, dabiska priežu audze, kas kopš 1977.gada iekļauta valsts aizsargājamo dabas objektu sarakstā. Aizņem 13,6 ha lielu platību. Katlakalna priedes
Ķekavas avotiņš Ķekavas avotiņš. Dzidrs un garšīgs avota ūdens, no zemes dzīlēm, kraujas malā pie Ķekavas upes. Atrodas uz Doles-Ķekavas evaņģēliski luteriskās draudzes zemes, vēsturiski atklātais, publiski pieejamais un labiekārtotais ūdens avotiņš. Populārs vietējo iedzīvotāju un viesu vidū, par ko liecina daudzās automašīnas, kuras apstājušās ceļa malā, lai paņemtu avota ūdeni līdzi.
  Drukāt